Gods


Mēs ikdienā bieži dzirdam frāzes, kā, piemēram, “tas ir zemāk par manu godu”, “tā ir goda lieta”, “kauns un negods”, “godīgs cilvēks”, “man ir liels gods būt…”, “cieņa un gods” utt. Iepriekšminētās frāzes tiek lietotas, iestrādājot tās teikumos, bet reti kad aizdomājoties par vārda gods lietošanas jēgu un būtību. Katrs cilvēks ir spējīgs nosaukt lietas, kuras darīt, viņam šķiet zemāk par viņa godu, tomēr katram ir sava individuāla mēraukla, līdz ar to šajā rakstā es centīšos apskatīties jēdzienu gods no sava skatu punkta.

Pirmais, ko es izmantoju, apskatot jēdzienu gods, ir vārdnīca, kur gods ir paskaidrots, kā cienījāmība, sociālais rangs vai privilēģija. Franču valodā vārdu gods var tulkot kā honneur, angļu valodā to tulko kā honorum, latīņu valodā cursus honorum un krievu valodā честь. Godam ir vairākas nozīmes un dažādās nozarēs vai sabiedrības kārtās to lieto citādākā kontekstā. Viens no skaidrojumiem, ka gods ir laba, neaptraipīta reputācija, savukārt cits skaidrojums, ka gods ir godīgums, kārtīgums, labticīgums un citas morālās īpašības, kas raisa cieņu. Godu lieto runājot par cilvēka morāles un tikumības vērtībām esot kādas profesijas pārstāvim, piemēram, militārais gods, zinātniskais gods, darba gods, aroda gods utt. Iepriekšminētais nozīmē, ka esot kādas profesijas pārstāvim, cilvēkam ir saistošs oficiāli nenoteiktu uzvedības normu kopums, kuru nepieciešams ievērot, lai pārējie pārstāvji atzītu cilvēka piederību kādai no profesijām. Piemeram, ārsts nevar paveikt operāciju nekvalitatīti, karavīrs nevar uzvilkt dienesta formu ar tai nepiemērotiem atribūtiem, jurists nevar ieteikt klientam veikt prettiesisku darbību utt.

Otrais, ko es paskatījos, ir tiesību aktos noteiktais regulējums attiecībā uz godu. Latvijas Satversmes 95. pantā noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam. Satversmē gods ir pielīdzināts cieņai un abiem jēdzieniem ir noteikta vienāda aizsardzība. Jebkura veida spīdzināšana vai cietsirdīga izturēšanās aizskar cilvēka godu un cieņu. Piemēram, nepatiesa apsūdzēšana vai cilvēka nomelnošana var tikt uzskatīta par goda aizskaršanu, jo viedo priekšstatu par cilvēku, ka viņš nav labticīgs, kārtīgs, godīgs, neievēro morāles normas utt., kas var rezultēties attieksmes maiņā pret šo cilvēku no citu sabiedrības locekļu puses.

Krimināllikuma 157. pantā noteikts, ka par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu un par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī —soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Līdz ar to valsts aizsargā cilvēka godu, piemērojot kriminālatbildību personai, kas aizskar cita cilvēka godu un šajā gadījumā arī cieņu. Svarīgi atzīmēt, ka kriminālatbildība var iestāties, ja gods tiek aizskarts publiski, individuāls strīds nevar būt par pamatu kriminālatbildības piemērošanai. Jāatzīmē, ka Krimināllikumā un Satversmē nav sniegta definīcija, kas ir gods.

Interesanti, apsaktīties advokātu zvērestu, kas viņiem jādod, pirms advokāta pienākumu izpildes uzsākšanas. Citēšu no Advokatūras likuma: Es zvēru būt uzticīgs Latvijai, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, sava advokāta darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai, godīgi pildīt zvērināta advokāta pienākumus, sargāt savu pilnvardevēju vai to personu intereses, kuru lietas vedu, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā. Iepriekšminētais labi ataino ne tikai sadzīvē, bet arī profesionālajā dzīvē esošo persona pienākumu ievērot uzvedības normas, lai neapšaubītu savu godu. Šeit jāatzīmē, ka rikojoties tādā veidā, kas atņem godu, vai nav atbilstoši vispārpieņemtajai goda izpratnei, aizskartas tiek ne tikai pašas personas intereses, bet visas profesijas pārstāvju intereses un sabiedrības attieksme pret profesiju kopumā.

Nobeigumā savam vakara apskatam vēlos piebilst, ka gods ir kaut kas nemateriāls un netverams, toties katrs zina, kad tas tiek aizskarts vai zaudēts. Gods ir nemateriāla lieta, ko cilvēkam nevar atņemt, bet tikai un vienīgi cilvēks to pats var atdot, pārdot vai zaudēt. Daļai cilvēku patīk kotrolēt un pierādīt savu varu pār citiem, pazemojot visus, kuri nepakļaujas tā cilvēka iegribām, savukārt, ja kāds pretojās, tad tiek izmantoti visi paņēmieni, lai cilvēku morāli un garīgi salauztu un atņemtu viņam godu. 19. gadsimtā bija populāri dueļi un cilvēki taisīja pašnavības, lai tikai saglabātu savu reputāciju un stāvokli sabiedrībā citu acīs. Mūsdienās, kad tiek propogandēts individuālisms un patstāvība, gods zaudē savu vērtību daudz uztverē, jo par primāro tiek izvirzītas materiālās intereses, kā, piemēram, naudas vai cita īpašuma ieguve. Tomēr derētu mums visiem atcerēties, ka dzīšanās pēc materiālajiem labumiem mūs padara par vergiem, savukārt gods un sava goda saglabāšana un izkopšana dāvā mums patiesu brīvību un neatkarību, jo nevar ietekmēt cilvēka apziņu, ja viņam ir skaidra un stingra nostāja par uzvedību, kas no viņa puses nekad netiks pārkāptas. Cilvēki, kuri izvirza godu par augstāko vērtību tiek apbrīnoti un godāti, tādi cilvēki paceļās pāri pelēkajai masai un par tādiem cilvēkiem raksta romānus un eposus, savukārt pārējie, kuriem gods nozīmē tikai kārtējo vārdu skaidrojošā vārdnīcā, ir lemti mūzīgai aizmirstībai un gara verdzībai.

Advertisements

5 responses to “Gods

  1. Droši vien “cilvēks = godīgs cilvēks”.(Negodīgos
    varētu pielīdzināt garīgiem kropļiem). Bet kāds ir
    kritērijs? Man simpātisks šķiet krievu vārds
    “достоинство” (cilvēks sevi vērtē pēc sava,
    iekšēja kritērija). Vai, kā saka Emersons: “No law
    can be sacred to me but that of my nature”.

    Like

  2. Mani savukārt interesē kopējais konteksts, kur vārds godīgs ir atvasināts no vārda gods, jeb честный -> честь. No tā izriet, ka, ja kāds ir pret kādu negodīgs, tiek aizskarts otra gods. Man šķiet, ka tieši tas visvairāk grauj mūsu sabiedrību, ka aizmirstam būt godīgi, tādējādi sāpinām otru. Līdz ar to, ja reiz nebūtu kāds, kādu sāpinājis ar savu izturēšanos, nebūtu izdomāti soda veidi, kuri ietverti likumos.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.