Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 3 (uzbūve)


Publicēju turpinājumu savam referātam par starptautisko tirbunālu jūras tiesībās. Noteikti ir interesanti palasīt, lai saprastu kā tiek būvētas starptautiskās organizācijas un pēc kādiem principiem tās darbojās.

Uz tribunāla kolēģijas locekļiem attiecas ierobežojumi saistībā ar viņu darbības nesavienojamību dažādās jomās. “Neviens Tribunāla loceklis nedrīkst pildīt kādus politiskus vai administratīvus amatus vai aktīvi piedalīties vai būt materiāli ieinteresēts jebkura uzņēmuma, kas nodarbojas ar jūras vai jūras dibena izpēti vai resursu pārstrādi, vai cita veida jūras vai jūras dibena komerciālu izmantošanu, darbībās. Neviens tribunāla loceklis nevar būt kādā lietā pārstāvis, pilnvarotais vai advokāts ” (Turpat, VI pielikums 7). Noteikto ierobežojumu mērķis ir novērst jebkāda veida interešu konfliktu, tādējādi palielinot tribunāla locekļu neatkarību gan tiesiskā, gan ekonomiskā ziņā. Tribunāla locekļu tiesiskā neatkarība tiek nodrošināta ar tiesību normu, ka “Tribunāla locekļi, pildot savus pienākumus tribunālā, bauda diplomātiskās privilēģijas un imunitātes” (Turpat, VI pielikums 10).

Starptautisko tribunālu jūras tiesībās vada priekšsēdētājs, kam ir savs vietnieks. Tribunālam ir sekretārs. “Tribunāls ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem; viņus var ievēlēt atkārtoti” (Turpat, VI pielikums 12).
“Tribunāla sastāvā tiek izveidotas vairākas kameras, kas specializējas sekojošos jūras tiesību jautājumos: jūras dibens, zvejniecība, apkārtējā vide” (Lukašuks, 2005: 276), tādējādi tiek iepriekšminēto jautājumu izskatīšana tiek sašaurināta, lai paaugstinātu pieņemtā lēmuma kvalitāti un vairotu Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās autoritāti izskatot strīdus starp pusēm. Jāatzīmē, ka latviešu valodā tulkotajā ANO Jūras tiesību konvencijā kameras tiek sauktas par palātām, tāpēc turpmāk šajā referātā tiks izmantot tieši tāds nosaukums.

“Tribunāls var veidot palātas, kas sastāv no trim vai vairākiem ievēlētiem locekļiem, kādas tas uzskata par nepieciešamām konkrētu kategoriju lietu izskatīšanai” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 15). No iepriekšminētā var pateikt, ka tribunāls var veidot konkrētu palātu priekš vienas konkrētas lietas izskatīšanas, vai arī konkrētu lietu grupu izskatīšanas, kas arī noteikts konvencijas 15. panta 2. punktā, ka “Tribunāls veido palātu tam nodotā konkrētā strīda izskatīšanai, ja to lūdz puses. Šādas palātas sastāvu nosaka tribunāls ar pušu piekrišanu”.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.