Nogurums


cap

Reizēm iestājās nogurums. Tā ir sajūta, no kuras ilgi un mokoši nav iespējams tikt vaļā. Atliek tikai kādu reizi izjaukt ikdienas ritmu, kādu dienu pagulēt mazāk, vai iet gulēt vēlāk un vis, vairs nav iespējams tikt ārā no apburtā loka, kas aizvien dziļāk ieskauj savos ciešajos apskāvienos. Nogurums rada emocionālu panīkumu un bezspēku, liek nepārtraukti dzīvot ar cerībām par brīvdienu, kad nu tikai varēs gulēt un ne par ko nedomāt, bet te, redz, pienākt ilgi gaidītā brīvdiena un negaidīti uzrodās kāda balīte vai kāds saviesīgs pasākums, un nogurums atkal var svinēt savu melno, bet tik pārliecinošo uzvaru pār cilvēku.

Advertisements

4 responses to “Nogurums

  1. Bāc, kā es tevi saprotu, jo pašam ir identiski. Es pat teiktu ir vēl trakāk – man nogurums ir pat tādā pakāpē, ka to vairs nevar atgūt ar vienkāršu pagulēšanu ilgāk sestdien/svētdien. Tas vai nu nedod nekādu efektu vai arī iegūtais efekts pazūd jau pēc 1-2 dienām.

    Esmu mēģinājis visu ko, gan iet gulēt strikti vienā laikā, noguļot ne mazāk kā ieteiktās 8 stundas, bet tomēr efekts ir tāds, ka miegs no tā kļūst trausls un slikts, bieži naktīs pamosties un nemaz nejūties izgulējies no rīta.

    Esmu mēģinājis arī pilnībā (vai nu teiksim tā uz 90% ierobežot internet izmantošanu) un staigāt no darba uz mājām ar kājām katru darba dienu aptuveni 10km, uz to patērējot 2-3 stundas (kā nu kuro dienu sanāca). Tā darīju kādu mēnesi, it kā palīdzēja bet kaut kā ar laiku tomēr tas nogurums atgriezās.

    Esmu lasījis arī literatūru par izdegšanas dindromiem, depresijām un ko tik vēl ne, bet neko vērtīgu sev tā arī neesmu atklājis.

    Faktiski, ko esmu secinājis priekš sevis – vismaz manā gadījumā nogurums noteikti ir saistīts ar atvaļinājumu neesamību kā tādu (darba devēja sviestaina politika) un darāmā darba nereālos apjomus/termiņus, kas noved pie tādas rutīnas un nolemtības sajūtas (ka neko nevar paspēt), ka maz neliekas. Tā kā pēc dabas esmu perfekcionists, tad visu ceņos padarīt pēc labākas sirdsapziņas, bet nu nesanāk vairāk un viss. Nepalīdz arī nekādas ilgāk palikšanas darbā. Prāts vienkārši atslēdzas un viss.

    Tagad pafantazēsim.
    Ko es darītu, ja man būtu pietiekoši naudas? Mestu pie malas algotu darbu, pārceltos uz dzīvi kaut kur Āzijā un nodarbotos ar labdarību, atbalstos vietējos cilvēkus.

    Tā kā tas izklausās nereāli (jo naudas tādas nav), tad nu ir kā ir… tagad domāju atkal mēģināt kādu laiku strikti ievērot 8h miegu.

    Like

  2. Enerģijas sakarā var palasīt sekojošo rakstu – https://sirdscels.blogspot.com/2016/10/sodienas-epidemija-energijas-trukums.html

    Grūti spriest vai tā ir taisnība vai nav. Neesmu iedziļinājies pārāk smalki visās tajās dvēseļu un komsiskās enerģijas lietās.

    Es tikai priekš sevis esmu secinājis, ka racionālu pamatojumu kāpēc man nav enerģijas rast nespēju… var jau visu novelt uz to, ka “vecums nāk” vai arī uz to, ka tiešām nav atpūtas no darba kā tāda, līdz ar to ir iestājies “izdegšanas sindroms” un es patiešām svaigā gaisā praktiski neesmu, bet nu nezinu… agrāk nekad tā nebija. Jā bija, kaut kādi enerģijas zudumi, tomēr tā atjaunojās un tik traki kā tagad nav bijis nekad.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.