Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 1 (uzbūve)


Kaut kad pārskatot savus mācību materiālus, atradu vairākus referātus, kurus biju uzrakstījis studiju ietvaros. Tie tika veiksmīgi aizstāvēti, bet pēc tam tika noglabāti datora atmiņas dzīlēs. Ņemot vērā, ka referātos ir lietderīgs informācijas apkopojums un tiem nav zinātniskās vērtības no publikāciju viedokļa, tad nolēmu dažu gabalus pubilcēt savā blogā, lai tie kļūtu vispārpieejami un pavadītais laiks, tos rakstot nebūtu iztērēts veltīgi. Tādējādi tiks bagātināta informācas bāzes latviešu valodā. Sākšu ar jūras tiesībām – Jūras tiesību konvencija.

1982. gada 10. decembrī Montego Līcī Jamaikā tika atvērta parakstīšanai ANO Jūras tiesību konvencija (ANO Okeānu un Jūras tiesību nodaļas mājas lapa), kurā kā viens no strīdu izskatīšanas mehānismiem tika noteikts Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās. Iepriekšminētajā tribunālā var tikti izskatīti strīdi saistībā ar ANO Jūras tiesību konvencijā minēto.

Tribunāls sastāv no kolēģijas, ko veido 21 neatkarīgs loceklis, kuri ievēlēti no personu ar visaugstāko objektivitātes un godīguma reputāciju vidus un kuri ir atzītas autoritātes jūras tiesību nozarē” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 2). Jāatzīmē, ka ANO Jūras tiesību konvencijā tribunāla kolēģijas locekļi netiek dēvēti par tiesnešiem, kas nozīmē, ka par locekļiem var būt ne tikai juristi, bet arī citu profesiju pārstāvji, kas ir atzītas autoritātes jūras tiesību jomā. “Tribunāla sastāvā jābūt ne mazāk kā trijiem pārstāvjiem no katras ģeogrāfiskās grupas, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja” (Turpat, VI pielikums 3). Iepriekšminētais regulējums paredzēts, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pārstāvniecību tribunāla kolēģijā pēc ģeogrāfiskās pazīmes, tādējādi sekmējot kolēģijas pieņemto lēmumu objektivitāti. ANO ir izdalītas 5 ģeogrāfiskās jeb reģionālās grupas, kas ir Āfrikas grupa, Āzijas un Okeānijas grupas, Austrumeiropas grupas, Latīņamerikas un Karību grupa, Rietumeiropas un citu grupa (ANO Ģenerālās asamblejas un konferenču vadīšanas departaments). ANO Jūras tiesību konvencijā ir noteikts ierobežojums, kas attiecas uz tribunāla kolēģijas locekļu ievēlēšanu, ka “Tribunāla sastāvā nedrīkst būt divi vienas un tās pašas valsts pilsoņi. Persona, kura no dalības tribunālā viedokļa var tikt uzskatīta par vairāk kā vienas valsts pilsoni, tiek uzskatīta par tās valsts pilsoni, kurā tā parasti realizē savas civilās un politiskās tiesības” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 3). Valstis var izvirzīt ne vairāk kā divus kandidātus tribunāla kolēģijas sastāvam.

Advertisements

2 responses to “Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 1 (uzbūve)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.