Izglītība Latvijā – arodizglītība


oft

Iepriekš par izglītību esmu jau rakstījis un šajā reizē apskatīšu arodizglītību pretstatā vispārējai izglītībai, kontekstā ar nesen viena politiķa teikto, ka lielākā daļa bērnu izvēlas stāties vispārējās izglītības mācību iestādēs nevis arodskolās.

Sākumā jāuzraksta, ka pamatskola, kas nodrošina vispārējās pamatizglītības iegūšanu visiem bērniem ir obligāta un tā parasti tiek nodrošināta vispārējā kārtībā, ko nosaka izglītību regulējošie tiesību akti. Pēc devītās klases skolniekam ir iespēja izvēlēties, kur stāties, piemēram, tehnikumā, kas ir profesionālā vidējā izglītība, kas ilgst četrus gadus, arodskolā, kas ilgst trīs gadus vai vidusskolā, kur cilvēks iegūst vispārējo vidējo izglītību, kas ilgst trīs gadus. Ja par vidusskolu viss ir skaidrs, tad, apskatoties arodskolā piedāvātās mācību programmas, redzams, ka tās ir metināšana, lietvedība, metālapstrāde un programmēšana (sk. 3. Rīgas arodskola).

Lietvedis. Valsts ir akreditējusi iepriekšminēto izglītības programmu, līdz ar to valsts ir noteikusi, ka lietvedim var būt vidējā izglītība pluss viens gads arodskolā, kas nav pielīdzināms augstākājai izglītībai. Paskatamies Latvijas Vēstnesī publicēto sludinājumu lietveža amatam (LV 15.06.2016., Nr. 115 (5687)), kur valsts iestāde – Būvniecības valsts kontroles birojs lietvedim izvirza prasību, pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnē, komerczinībās, tiesību zinātnē vai līdzvērtīgi. Līdz ar to pati valsts, jo valsts pārvalde ir vienota, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, izvirza lietvedžiem prasības, kas netiek izpildītas, ja cilvēks ir pabeidzis valsts akreditētu mācību programmu – lietvedis, kādā no arodskolām.

Programmētājs. Šo piemēru aprakstu joka pēc, jo pēc loģikas, nevar būt labs programmētājs, kam nav zināšanas augstākajā matemātikā, savukārt arodskola to nodrošina. Skatoties, piemēram, cv.lv vakances prasības IT speciālistiem, kur zem kategorijas šajā mājas lapā arī tiek izvietoti sludinājumi par programmēšanu, tiek izvirzīta prasība QA engineer amatam, Higher education, preferably in IT, kā arī redzams no sludinājuma teksta, obligātas angļu valodas zināšanas.

Līdz ar to bez augstākās izglītības, tikai ar arodskolas izglītību, darbu atrast pēc profesijas praktiski nav iespējams. Komentējot metinātājus un metālapstrādi, šajās nozares darba devējs bieži neprasa izglītību, bet noteiktas prasmes, līdz ar to, ja vectēva garāžā ir apgūta metināšana, tad var veiksmīgi strādāt arī bez izglītības apliecinoša dokumenta.

Noslēgumā, ko ar visu augstāk minēto es vēlos pavēstīt, pirmkārt, arodizglītība izskatās pašlaik pēc naudas apgūšanas shēmas un notiek sistēmas pašatražošana, kas nav saistīta ar reālo darba tirgu, tajā skaitā, arī valsts sektorā, otrkārt, ne jau bērni vai to vecāki ir vainīgi, ka pēc arodskolām nav liels pieprasījums, bet gan valsts (ieskaitot pašvaldības) nav radījusi konkurētspējīgu un efektīvu produktu, kas saucas, mācību programma, kas nodrošinātu tās beidzējiem reālu, nevis izdomātu, iespēju piedāvāt savas prasmes darba tirgū un būt pieprasītiem darba tirgū. Pašlaik Latvijā ir šādi apstākļi, ja vēlies strādāt ērtā birojā, ar izglītotiem kolēģiem, patīkamu darba atmosfēru, saņemt labu algu un būt pārliecinātam par rītdienu, augstākā izglītība ir nepieciešama, jo, kaut arī, ar augstāko izglītību cilvēki bieži veic zemāk kvalificētus darbus, tik un tā bez augstākās izglītības darbā neviens cilvēku ņemt nevēlēsies. To apstiprina, gan privātajs sektors, gan valsts sektors.

Pie mūsu pašreizējās situācijas, arodizglītību varētu likvidēt un neviens to pat nepamanītu, līdz ar to reformas tiešām ir nepieciešamas un arī darbs ar sabiedrības izglītošanu kopumā par arodizglītību ir jāorganizē tādā veidā, lai darba devējam būtu skaidrs, kādu darbinieku ar arodizglītību viņš var iegūt, jo ļoti iespējams, ka sludinajumos izvirzītās amata prasības ir nepamatoti augstas, bet šo situāciju vajag pētīt, kas pašlaik netiek darīts. Papildus ir jāveic revīzija, vai tie paši metinātāji un metāla apstrādātāji netiek gatavoti ārzemju tirgiem un mēs kā sabiedrība nemaksājam par savu nākotnes konkurentu izglītību, kas naudu pelnīs, piemēram, Zviedrijas ekonomikai, tas arī ir jāpēta, kas pašlaik netiek darīts.

Advertisements

8 responses to “Izglītība Latvijā – arodizglītība

  1. Vai pirmajā teikumā par programmētāju nav domāts “arodskola to nenodrošina”?

    Es aktīvi programmēju resursu vadības sistēmas kādus piecus gadus. Bez augstākās matemātikas var mierīgi iztikt. Augstkolā apgūtā matemātiskā loģika reizēm noder, bet nav nepieciešama.

    Bet principā par arodizglītību piekrītu.

    Like

    • Par to, ka programmēt var arī bez augstākās matemātikas, piekritīšu, bet varu salīdzināt ar jurisprudenci, var būt jurists, kurš strādā un nezina Satversmi, tomēr, zinot Satversmi, strādāt var daudz kvalitatīvāk. Šeit nebiju uzrakstījis, bet arī Latvijas Vēstnesī, kad IT speciālistu meklē valsts iestādes, vienmēr tiek prasīta augstākā izglītība. 🙂

      Like

      • Jā, tā ir. Bet valsts iestādes ļoti, ļoti reti meklē tieši programmētājus. Jo tādus pakalpojumus iepērk. Vajag cilvēkus, kuri administrē sistēmas, konsultē lietotājus, strādā ar izstrādātājiem utml. Pēdējā amatā arī esmu strādājis un varu teikt, ka prasība pēc augstākās izglītības ir formāla un to bieži neievēro kaut vai attiecīgu speciālistu trūkuma dēļ. Vienīgais, tāda prasība palīdz atfiltrēt dažādus dīvaiņus, kuri darbam valsts iestādē nav piemēroti nedisciplinētības dēļ.

        Like

  2. Par augstāko izglītību varu nepiekrist
    Ir zināmi cilvēki ar divām augstākajām un viņi ir nekādi, nedz kā cilvēki, nedz darbinieki. Respektīvi arī īsti nestrādā.
    Savukārt pretstatā ir arī zināmi cilvēki ar pamatsskolas izglītību, bet viņi ir daudz ko sasnieguši un augstu kāpuši karjerā. Ne visi, kas ir pabeiguši grāmatvedību, arī strādā savā arodā. Tieši tāpat ir ar frizieriem. Ir iespēja mācīties 3 gadus arodskolā, pabeidzot paralēli vidusskolu, bet, kādam pietiek tikai ar 2 nedēļu kursiem.
    Un, ne vienmēr birojos strādā cilvēki ar augstāko izglītību. 😉

    Like

  3. Mans viedoklis par programmētājiem un augstāko matemātiku, vai programmēājiem vispār, ir tāds – var zināt kaut vai ideāli to ko viņš zina, bet ja vajag nedēļu, vai vairāk, lai cilvēks izprastu ko jaunu, pat primitīvu, vai vispār nav spējīgs iemācīties neko jaunu, nu ļoti noderīgs cilvēks. Tas pats ir sakāms par jebkuru profesiju. Saprātīgākas valstis jau pārslēdzas uz mācīšanu kā mācīties, lai cik nenormāli tas izklausītos. Es personīgi nekad neesmu izmantojis augstāko matemātiku. Ja nebūtu vajadzības pēc trigonometrijas, tad nevajadzētu arī vidusskolas zināšanas.

    Prasīt programmētājam angļu valodas zināšanas ir tas pats, kas prasīt cilvēkam elpot. Nu var jau neelpot laikam.

    Atvainojos, ka nekas no augstākminētā neattiecas uz tematu.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.