Neesošās valstu robežas


Jau no sen seniem laikiem teritorija uz zemes tika dalīta un pārvaldīta. Senāk to darīja ciltis, bet vēlāk zemes teritorijas pārvaldīšanu nodrošināja valstis, kas bija daudz efektīvāks militars un politisks formējums. Tomēr skatoties uz politisko karti, mēs redzam vienīgi cilvēku izdomātas un ievilkatas robežas, kas sen jau ir novecojušas un kļuvušas nevis par aizsardzības elementu, bet tieši otrādi par traucējošu faktoru, kas pazemina cilvēku attīstības iespēju. Šeit ir jāpaskaidro, ka traucējošas valsts robežas ir attīstībai un domu brīvībai, jo tās ierobežo cilvēku un preču kustību. Kā piemēru var minēt internetu. Vide, kas nav pakļauta valsts robežām, attīstās daudz straujāk, labāk organizējās un ir taisnīgāka, nekā klasiskā valsts iekārta saistībā ar kultūras un domas attīstību. Pasaule mainās un robežas kļūst aizvien mazsvarīgākas un iespējams kādreiz izzudīs vispār. Interesantas domas var izlasīt vai noklausīties, iepazīstoties ar Parag Khanna referātu, piemēram, TED talks ir atrodamas viņa 20 minūšu video, kas tika publicēts 2016. gada februārī. Tur iepriekšminētais zinātnieks vairāk apskata pasauli no interneta un elekrotīkla attīstības skatu punta, pievēršo lielāku uzmanību pilsētu attīstībai, kā patstāvīgiem ekonomiskajiem un politiskajiem subjektiem, savukārt es vēlos atzīmēt, ka arī ekonomika sen ir izjaukusi klasiskās valstu robežas. Latvijā pašlaik ir nopērkamas preces, kas ir ražotas visā pasaule, gan Ķīnā, gan Indijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Brazīlijā, Krievijā, Turcijā utt., kas nozīmē, ka bizness sen jau ir izjaucis robežas, kas tā iesakņojās mūsu prātos no skolas laikiem. Tāda pati situācija ir pakalpojumu jomā, it sevišķi tas ir labi redzams korporatīvajā vidē. Internets ir izjaucis kultūras un brīvās domas robežas, kouras agrāk varēja uzlikt valsts, kas pēc savas būtības ir represīvs orgāns.

Kad valstu robežas pārstāj darboties un pasaule kļūst aizvien atvērtāka, tad mainās arī lietas, kas varēja pastāvēt tikai un vienīgi slēgtās sabiedrībās, ko nodrošināja valsts. Piemēram, mazas valodas sāk pamazām izmirt, kultūras atšķirības starp cilvēkiem samazinās, dažādu tautu raksturīgās iezīmes izzūd, izglītības sistēma tiek nepātraukti harmonizēta ar citāl izglītības sistēmām, tiesību sistēma arī tiek harmonizēta. Vai tas ir labi vai slikti? Uz šo jautājumu nevar atbildēt, jo tā vienkārši notiek, bet svarīgais ir saprast šos procesus un mācēt savlaicīgi tiem pielāgoties.

Advertisements

5 responses to “Neesošās valstu robežas

    • Šajā gadījumā jā un nē. Par pašvaldībām runājot, Eiropas Padomes valstis lielākā daļā ir parakstījušas Eiropas vietējo pašvaldību hartu, tādējādi pamazām tiek harmonizēts pašvaldību tiesiskais regulējums, pie tam arī Eiropas Savienības līmenī tas notiek kaut vai caur publisko iepirkumu regulējumu, tādējādi tiek dzēstas valstu robežas un sekmēta lielāka autonomija no pašvaldību puses. Saistībā ar tiesisko regulējumu kopumā notiek tas pats, Eiropas Savienībā ir regulas un direktīvas, savukārt ārpus tās ir liels skaits dažādu starptautisko līgumu. Līdz ar to tādu kā robežu kļūst aizvien mazāk visās dzīves jomās.

      Like

      • Nu, Junkers un līdzīgi domājošie Eiropu vispār grib padarīt par vēl vienām savienotajām valstīm. Bet tad tās dalībvalstīm jāgrib integrēties tajā struktūrā un tas tā gluži šobrīd nav. Turklāt paliek vēl arī ES ārējās robežas.

        Like

    • Par Eiropas integrāciju varētu sarakstīt ļoti daudz un tajā pašā laikā nepateikt neko. Pa lielam Eiropa nekad nebūs integrēta, jo te ir pārāk sarežģīts nacionālais sastāvs, valodas, kultūras, intereses utt. Visi, kas centās apvienot Eiropu, cieta neveiksmi, Napaleons, Hitlers, baznīca, Romas impērija, PSRS. Arī tā pati ES vai NATO ir zem lielas jautājuma zīmes ilgākā laika posmā, piemēram, vai ES vai NATO pastāvēs pēc 50 gadiem, grūti pateikt, bet ja tās divas organizācijas izzudīs, Eiropa atkal būs pilnībā ne integrētība. Bet ja paskatās uz finanšu, akciju un citiem starptautiskajiem tirgiem, tie dzīvo un dzīvos un tiem ir vienalga, kādas ir valstu robežas un arī pilsētas pamazām kļūst aizvien patstāvīgākas un iet tajā pašā virzienā.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.