Šodien piecēlos no rīta, kad vēl spīdēja saule un manī padomās velme uzrakstīt postu par to, vai man patīk Latvija, un kas man tajā patīk. Apsēdos un sāku domāt, tad man ienāca prātā ne tikai tas, kas man patīk, bet arī tās lietas, kas varētu būt labākas un, kas bija pār problēmu sistēmai kopumā, gan korupcija, gan valsts pārvalde, gan poltiskā iekārta utt. Samētās skumji ap sirdi, izslēdzu datoru, piecēlos un devos prom, lai nesabojātu tik labi sākušos dienu.
Tā rīkoties novēlu ikvienam, kam rodas velme rakstīt kaut ko par mūsu valsti, jo bez asarām to ir grūti izdarīt.
Advertisements
Tātad tev mūsu valsts nav vienaldzīga. Tas mani kā nejaušu lasītāju priecē. Bet jautājumam var pieiet arī no citas puses – kā izaicinājumam uzrakstīt attiecīgu rakstu, neļaujot tam sabojāt garastāvokli.
LikeLike
Šeit mēģināju raksīt bez sarkasma un patiesība ir tāda, jo vairāk ikdienā ir darbs ar valsts iestādēm, piemēram, VID, jo vairāk tas prieks no sejas zūd. Par pozitīvo noteikti vajadzēs padomāt, jo tiešām ir daudz laba pie mums, kaut vai arhitektūra, par ko varētu pat atsevišķu blogu izveidot.
LikeLike