Sarunvalodā var bieži dzirdēt frāzi, ka kāds cilvēks ir nopircis vai pārdevis zemi, piemēram, 10 ha lauksaimniecības zemes, vai meža. Bet patiesībā tā nav, uzskatu, ka zemi tādā izpratnē nav iespējams nopirkt. Vienīgais veids kā nopirkt zemi, ir to iegādāties dārzniecības veikalā maisā. Kāpēc tā ir? Paskaidrošu uz Latvijas piemēra.
Latvijas Republika ir suverena valsts, kur suverenitāte piedēr Latvijas pilsoņiem un ļoti ierobežotā mērā pārējiem iedzīvotājiem, ņemot vērā cilvēktiesības. Ja pieņem, ka suverenitāte pieder pilsoņiem, tad jāpieņem, ka visas tiesības uz visu, kas ir valstī, pieder tiem pašiem pilsoņiem. Tas nozīmē, ka jebkura zeme, mežs, māja, dzīvoklis utt., patiesībā pieder visiem pilsoņiem, jo tiem ir absolūta vara pār valsts likumiem un valsti kopumā, jo suverenitāte ir absolūta vara. Iepriekšminētais nav nemaz tik utopisks, kā varētu šķist sākumā, jo Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir pateikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. No iepriekšējā redzams, ka pilsoņi, caur Satversmē iestrādātām tiesību normām, piešķir tiesības uz īpašumu, kas nozīmē, ka tas, kurš tiesības ir piešķīris, šajā gadījumā ir tiesīgs tās arī atņemt, kas arī tiek pateikts 105. pantā.
Līdz ar to pērkot zemi, mežu, māju, dzīvokli vai jebkādu citu īpašumu, mēs pērkam tikai un vienīgi tiesības lietot īpašumu, bet pašas absolūtās tiesības pār lietu mums nemaz nav, jo īpašuma tiesības nodrošina valsts, līdz ar to valstij ir iespēja šīs tiesības arī nenodrošināt.
sarkanakmens 
pilnigs stulbums
PatīkPatīk
Kaut kā nav redzami argumenti, kāpēc šis ieraksts varētu būt, citējot, “pilnīgs stulbums”, bet bez argumentiem, teiktais ir tikai tukši vārdi.
PatīkPatīk
tur ir tik daudz loģisku pretrunu, ka nav jēgas norādīt uz kādu konkrētu.
PatīkPatīk
Tā nav atbilde, jo pēc būtības tur nav pretrunu, iesaku palasīt kādu grāmatu par konstitucionālajām tiesībām, tad būs daudz skaidrāka bilde, par ko šajā postā ir rakstīts.
PatīkPatīk
Grafomānija (grieķu: grafo rakstīt; mania ārprāts, tieksme) ir slimīga, pastiprināta tieksme rakstīt.
Cilvēku, kuram ir grafomānija, sauc par grafomānu. Grafomānijai raksturīgs tas, ka rakstītais ir bez loģiska satura, liekvārdīgs, nederīgs, pārāk garš. Grafomāni bieži vien cenšas savus sacerējumus publicēt, uzskatot, ka tiem ir kāda zinātniska vai literāra vērtība. Šī mānija ir raksturīga atsevišķiem psihopātu tipiem.
Termins tiek lietots arī ārpus psihiatrijas, attiecinot to uz cilvēkiem, kuriem nav sevišķu literāru dotību vai prasmju, bet kuri sev tādas prasmes piedēvē un publicē garus, grūti lasāmus sacerējumus, rakstus. Tāpat to attiecina uz cilvēkiem, kuri cenšas maksimāli gari izteikties, lai iegūtu noteiktu teksta apjomu.
PatīkPatīk
Šo pat nekomentēšu, jo katrs raksta par to, kas viņam kait, līdz ar to, protams, interesanti palasīt, bet nu labi būtu, ja Tu spētu pateikt tieši par posta tēmu vairāk par diviem vārdiem, kas tika pateikti iepriekšējā Tavā komentārā. :DDD
PatīkPatīk
Nu, ja ņem vērā aspektu, ka pasēs ir ieraksts “Šī pase ir Latvijas Republikas īpašums”, bet neskatoties uz to, ka tajā ir mana bilde, esmu tikai pases turētais, tad īpašuma tiesības noteikti ir izveidotas tā, lai būtu labums valstij. Interesanti, kā ir citu valstu konstitūcijās šis punkts atrunāts. Īpašuma tiesības vispār ir interesanta lieta. Un, katrs likums ir uzrakstīts tā, lai būtu iespēja to apiet. 🙂
Un, ar grafomāniju manuprāt šim ierakstam nav nekāda sakara.
PatīkPatīk