Par dzīves patiesību


think-for-yourself

Sabiedrībā valda uzskats, ka nav pieklājīgi runāt par politiku un reliģiju. Diemžēl šajā blogā man nav izdevies ievērot nevienu no pieklājības priekšrakstiem un tas ir labi, jo tikai domājošs cilvēks var pastāvēt un dzīvot, bet tiem, kas nedomā, atliek tikai eksistēt. Šoreiz īsi un par reliģiju. Kaut kad nesen nācās aizdomāties par garīgām lietām un tajā skaitā par reliģiju kā tādu. Pētot dažādas ģeogrāfiskas kartes par Indiju, palasīju nedaudz Vēdas jeb svētos rakstus, precīzāk angļu valodā Rig Vedas (zinu, ka vēdas ir četras). To visu prātā salīdzīnāju ar Bībeli, kas man fragmentāri jau iepriekš bija zināma un prātā atausa arī Korāns (droši vien dēļ Korāna pieminešanas, šo postu izlasīs vairāki dienesti), kas tika lasīts kaut kad senāk. Parasti klasiskais uzskats, ka ar reliģiju vai folkloru, cilvēkiem tika skaidrotas lietas, kuras cilvēki noteiktā vēstures posmā izskaidrot nevarēja, kā, piemēram, dzīvības rašanās utt., kā arī cilvēkam tiek norādīts ceļš, kuru tam ir jānoiet, lai beigās iegūtu kādu nemateriālu labumu (jo visu materiālo, garīdznieki un valdnieki centās pievākt sev). Tomēr es uz to skatos nedaudz citādāk. Reliģija tika radīta ne tikai, lai skaidrotu sarežģīto pasauli un ne tikai, lai nestu mieru cilvēku sirdīs, bet arī tāpēc, lai cilvēki varētu pārnest atbildību par savu rīcību vai arī atturēšanos no rīcības uz kādu, kuru nav iespējams tiesāt, tas ir, Dievu vai vairākiem dieviem. Vajag nogalināt konkurentu, kas tirgo Vidusjurā, neticīgais, Alahs grib lai viņu nogalinu, kaimiņiene skatās uz vīru, dedzinām kā raganu, jo Dievs tā grib, nespējam dzīvē neko mainīt, nekas, jo Krišna teica, ka nekas materiāls nemaz neeksistē utt., tādējādi tiek pārnesta atbildība un meklēti attaisnojumi, kas tiek lielā mērā akceptēti no to cilvēku puses, kas arī dara tieši tāpat vai nesaprot, ka viņi tiek muļķoti ar dažāda veida pasakām.

Saistībā ar iepriekšminēto, var secināt, ka latviešu folklora un tautas gudrība ir daudz patiesāka un tiešām vērā ņemama, kurā ir zelta vārdi “katrs ir pats savas laimes kalējs”, kas norāda uz to, ka tikai un vienīgi cilvēks ir atbildīgs par saviem lēmumiem un rīcību vai atturēšanos no tās. Tādējādi aicinu visus lasīt latviešu tautas sakāmvārdus un nemeklēt vainīgos savās nelaimes, bet gan veikt padziļinatu analīzi un izdarīt secinājumus, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Iepriekšminētais sakāmvārds varēja rasties tikai tur, kur nav skaudības, mantkārības un dusmu, to varēja izdomāt tikai drosmīgi un stipri cilvēki.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.