Pilsētas mūžīgās pārmaiņas


òðàìâàé, tram, old electric streetcar, HDR

Par to, ka pilsēta nekad nebūs gatava, ir uzrakstīti simtiem rakstu, tāpēc šoreiz necentīšos attrafarēt jau sen uzraksīto, bet vēlos paskatīties uz šo jautājumu no citas puses. Mēs vienmēr sakām, ka dzīvē ir jābūt pārmaiņām, kas ir vērstas uz pēc iespējas pozitīvāku iznākumu, kas pēc būtības ir pareizi, un par to nav lielas jēgas strīdēties. Tomēr paātrinot pārmaiņu tempu, mēs tajā pašā laikā samazinām savu redzes loku, jo diez vai ir iespējams baudīt apkārt esošo, skatoties no mašīnas loga, ja tā traucas ar ātrumu 250 km/h. Līdzīgi ir ar pilsētām. Parasti visi iedzīvotāji vēlas, lai pilsēta paliek aizvien skaistāka, ēkas aizvien tīrākas un krāšņākas, ielas platākas ar taisnāku braucamo virsmu jeb segumu, tiktu nojauktas vecās ēkas un to vietā uzceltas jaunas utt. Protams, ka iepriekšminētais ir loģisks un pamatots izklāstījums par cilvēku velmēm, bet kā jau parasti visam ir arī sava otrā puse.

Monētām vienā pusē ir ģērbonis, kas ir skaists un graciozs, simbolizējot valsti vai kādu reģisonu, savukārt monētas otrā pusē parasti ir cipars, kas norāda uz monētas vērtību un neko vairāk. Pirmām kārtām, veicot jebkādas izmaiņas pilsētā ir jāskatās uz otro. tas ir, ciparu, jo tieši cipars spēj atspoguļoto lietas tādas, kādas tās ir patiesībā. Arī ģērbonis ir ļoti svarīgs elements, tāpēc veicot pārmaiņas, jāskatās, vai tās garākā laika posmā neizrādīsies negatīvas un iecerētie iegumi pārvērtīsies par zaudējumiem, jo traucoties lielā ātrūmā pretīm pārmaiņām, mēs zaudējam spēju redzēt apkārt notiekošo un viss saplūst vienā nebeidzamā krāsu bildē.

Visam augstāk minētajam nebūtu lielas jēgas, ja šī posta saturs netiktu aizpildīts ar dabā esošu piemēru un tāds tiešām man ir. Eiropā 20. gs. sākumā lielās vai vidēja izmēra pilsētās populāra bija tramvāju līniju izveide, kas nodrošīnāja cilvēku pārvietošanos no viena pilsētas punkta līdz otram. Tramvāja priekšrocības toreiz bija vagonu mazie izmēri un samērā liela nestspēja. Tomēr tramvajiem bija būtiski mīnusi – sliedes, kas vēlāk sāka ierobežot satiksmi un arī tramvāju līniju apkalpošana prasīja speciāli apmācītu personālu. Līdz ar to tramvāju līnijas pamazām tika demontētas, nevis attīstītas un tramvāji tika aizvietoti ar pilsētas autobusiem. Lūk pārmaiņas, kas ļāva uz brīdi uzlabot pilsētas satiksmi, tomēr garākā laika posmā izrādījās negatīvas un no vienas puses pat postošas. Pirmkārt tramvāji darbojas, patērējot eletroenerģiju un tādējādi neatstāj kaitīgus izmešus, kas nozīmē, ka tramvāji ļauj atstāt pilsētas gaisu tīru, otrkārt mūsdienu tramvāji ļauj nodrošināt samērā lētu cilvēku pārvietošanu un spēj pārvietot lielu cilvēku skaitu, kas ir ļoti būtiski, itsevišķi ņemot vērā, ka aktīvi tiek attīstīta atomenerģija un elektrība rezultātā kļūs ar vien lētāka. Iepriekšminētās priekšrocības, protams, neviens nepamanīja tajās Eiropas pilsētās, kurās pilsētas plānotāji vēlējās strauji virzīties pretīm pārmaiņām, aizmirstot un likvidējot to, kas ir noderīgs un saudzīgs pret ekoloģiju, kas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā klimata pārmaiņas un “zaļās” enerģijas attīstības politiku.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.