Jau vairāk kā pusgadu nebiju uzrakstījis nevienu dzejoli, šodien izdomāju, ka ir jāizraujās no tukšuma bedres lirikas pasaulē. Uzrakstīju tiešām dziļu un pārdomas vērtu dzejoli izmantojot daudz simbolus, lai būtu par ko aizdomāties.
Vidējais slānis
Līdz debesīm celties ar sāpēm ikdienu,
Sev un līdzīgo grupai par niecīgu prieku,
Meklēt un rosīties, staigāt un braukt,
Sev virsū masu kultūras ideālus aut,
Bet beigās iekrist ledainā upē aiz slāpēm
Neirozes kronim liekot virsū sarkaniem māliem,
Raganas, deimoni starp ūdeni peldēs,
Baltā puķe dzesošā skatienā ziedēs
Viegli gribēt visu saldo, kā nav
Lūkoties aiz sienas, kas citam pagalmā stāv
Spēlēt pie kāda nevis izdomāt pašiem,
Apņēmību rokot dziļi vēzēniem plašiem.
“Spēlēt pie kāda nevis izdomāt pašiem” – tas tev ļoti forši sanācis! 🙂
PatīkPatīk
Paldies! 🙂
PatīkPatīk