Šodien nolēmu uzrakstīt par man ļoti netipisku tēmu šajā blogā – mākslu. Kaut arī šī bloga moto ir Par visu, kas interesē, tomēr laika gaitā dominējošās tēmas ir politika, ekonomika un pārdomas par filosofiskām tēmām. Tāpēc nolēmu atšķaidīt ikdienas postus ar kaut ko svaigu un patīkami – mākslu.
Neskatoties uz to, ka rakstu ļoti maz par mākslu, man tā patīk un bieži apmeklēju dažādas galerijas vai izstādes muzejos. Visa veida instalācijas ļauj paskatīties uz pasauli no citas puses un pamanīt lietas, kas ikdienā paliek uzmanības novārtā. Nesen apmeklēju Nacionālā mākslas muzeja filiāli – Arsenālu. Šoreiz tur tika izstādītas dažādu mākslinieku darbi, kas tika nominēti Purvīša balvai. Man personīgi lielu sajūsmu radīja Harija Branta gleznas, kas tika veidotas uz papīra izmantojot ogli. Sajūsmināja mākslinieka tehnika un prasme darboties materiālu, radot tik ideāla ēnu nokrāsas. Kaut arī gleznas bija melnbaltas, tomēr tajās slēpās tūkstošiem dažādu toņu. Izbrīna mākslinieka spēja saskatīt sīkās detaļās apgaismojuma nianses. Šeit es ielu dažas Harija Branta gleznas fotogrāfijas, ko atradu izmantojot google.
Tiešām, Arsenāla apmeklējums radīja pozitīvu noskaņu visai nedēļas nogalei, bez izņēmuma.
Nemaz nezināju, ka esi mākslas cienītājs! 🙂
PatīkPatīk
Dzīve iet viss mainās… 🙂
PatīkPatīk