Lielā piektdiena – Baznīcas apmeklējums


jbaznica

Vakar nolēmu izdarīt kaut ko atbilstošu reliģiskajiem svētkiem – apmeklēt Lielās piektdienas dievkalpojumu. Kaut arī neesmu reliģiozs cilvēks, tomēr ar cieņu izturos pret katra cilvēka ticību un tradīcijām. Vēlos padalīties ar saviem iespaidiem un domām saistībā ar mūsdienu baznīcu.

Vakar ienākot baznīcā man iepatikās pati gaisotne, kas virmoja visapkārt. Sajūta līdzinājās ceļojumam laikā, kad baznīcu piepildīja simtiem cilvēku, par ko liecināja lielais solu daudzums. Baznīca bija ar izteiktu minimalisma stilu un koka altāru. Izbrīnija cilvēku daudzums, to bija ļoti maz, aptuveni 5-7% no ietilpības, ja ne mazāk. Lielākā daļa apmeklētāju bija pensionāri vai pirms pensijas vecuma. Konstatēju to, ka biju visjaunākais Lielās piektdiena dievkalpojuma apmeklētājs, kas mani pārsteidza, jo man sen vairs nav 20 gadi. Kad visi bija sanākuši, tad priesteris nolasīja fragmentu no Bībeles, ko pārtrauca kora dziemas par Bībeles ainām. Ņemot vērā, ka zinu lasīto stāstu, tad man nelikās stāstītais īpaši aizraujoši, tāpēc nodevos pētīšanai un pārdomām, kāpēc baznīcā ir tik maz cilvēku un kā to varētu labot.

Secināju, ka produkts ko piedāvā baznīca mūsdienās nesaskan ar mūsdienu folosofiju. Mūs no bērnības māca, ka esam neatkarīgi, brīvi, grudri, varoši un spēcīgi, bet paznīca tajā pašā laikā saka, ka esam grecīgi un mazi Dieva priekšā. Ja 300 gadus atpakaļ cilvēki piekrita baznīcas piedāvātajai domāšanas formai, tad mūsdienās daudziem ir pilnīgi pretēji uzskati. Tas nozīmē, ka baznīcai nepieciešams uzlabot un modarnizēt piedāvāto pakalpojumu, par ko cilvēki būtu gatavi maksāt. Es redzu uzlabošanas iespējas komunikācijās ar sabiedrību un uzskatu maiņu. Pirmkārt, priesterim jākļūst nevis par Dieva sūtni un pārstāvi, bet par koordinētāju cilvēka attiecībās ar Dievu, kas nesaka kā vajag, bet rosina domāt kapēc tā vajag, ļaujot cilvēkam pašam noteikt kas ir labi un kas nē. Otrkārt, svēto rakstus nepieciešams pielāgot mūsdienu prasībām un atjaunot tos, tāpēc, ka klausīties katrus Ziemasvētkus, Lieldienas utt. vienus un tos pašus tekstus kļūst garlaicīgi jau pēc otrās reizes.

Es labprāt gribētu, lai baznīca izmaina produkta pasniegšanas stilu. Nevis mums jālūdz par piedošanu, bet jālūdz, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli, mums nevis jājūtas vainīgiem par to, ka grēkojam, bet jāmeklē ceļi, kā uzlabot sevi, mums nevis jāziedo baznīcai, bet jāmaksā par pakalpojumu, bet jāziedo trūcīgajiem un invalīdiem.

Man ir aizdomas, ka neko nemainot mūsu zemē paliks tikai Katoļu baznīca, kas pēc būtības ir bagāta un Pareizticīgo baznīca, kas ir vēl bagātāka, bet Luterāņu baznīcai nebūs ilgs mūžs, ja netiks veiktas reformas filosofijā, domāšanā utt., bet nevis cilvēku, bet baznīcas funkcionāru rindās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.