Salīdzinājums kur atrodas Latvija


Skatoties ziņas vai lasot presi, rodas sajūta, ka dzīvojam atrauti no apkārtējās pasaules kaut kādā mazā ciemā vai pilsētā. Pie tam ziņas par apsnigušu ceļu Vidzemes nomalē mūsu mēdīji uzskata par daudz reiz svarīgākām, nekā iedzīvotāju karš Mali, vai konflikts Sīrijā, vai arī zemestrīci Japānā. Ņemot verā salīdzinošās informācijas neesamību mūsu mēdijos, man likās interesanti paskatīties uz valsti no citas puses atmetot vārdus un populistiska frāzes. Lai to izdarītu, vislabāk parādīt Latviju salīdzinājumā ar citām valstīm, pie tam, parādīt ar skaitļiem, jo skaitļi mīl precizitāti.

Pamodos no rīta un izdomāju, ka varētu ieiet mājas lapā, kurā reizēm ielūkojos tīri aiz ziņkārības, jo tur var pasmelties daudz interesantus datus par valstīm. lapas adrese ir http://www.cia.gov . Liels prieks, ka ASV centrālā izlūkošanas pārvalde piedāvā visiem interesantiem aplūkot informāciju par valstīm no statistikas puses. Kaut arī dati ir vispārīgi, tomēr priekš bloga visai noderīgi, lai atklātu galveno pamatdomu, ko esmu iecerējis. Šī posta mērķis nav šokēt vai kritizēt, bet gan likt aizdomāties vai mēs un mūsu valdība dara visu nepieciešamo, lai sasniegtu to mistisko labklājību par kuru visi runā, bet neviens nezina kādai tai patiesībā jābūt.

Lūk  šiet būs dati, kurus apkopoju tabulā. Centos to izveidot pēc iespējas pārskatāmāku.

tab_sal_lvltslbucz

Salīdzinājumam izvēlējos Austrueiropas valstis, kas nesen iestājās Eiropas Savienībā, un kuras vispār būtu adekvāti salīdzināt ar Latviju iedzīvotāju skaita ziņā. Izņēmums ir Čehijas Republika, jo vēlējos uzskatāmi parādīt, kādas atšķirības ir statistikas datos ar to valsti, kas savā attīstībā ir tālu priekšā visām pārējām tabūlā esošajām valstīm. Visas valstis ir bijušas Varšavas līguma dalībnieces, līdz ar to visās valstīs bija komunisma ideoloģija 20 gadus atpakaļ un plānveida ekonomika.

Apskatot citas valstis mani patīkami iepriecināja fakts, ka mēs tērējam proporcionāli lielākus līdzekļus medicīnas aprūpei, nekā citas valstis, izņemot Slovēniju, kas viennozīmīgi būs izaugsmes faktors ilgtermiņā, tomēr svarīgi ir nodrošināt medicīnas pieejamību visiem iedzīvotājiem un šajā jomā Latvijai ir daudz ko darīt.

Izdevumi izglītībai arī ir vieni no augstākājiem, tomēr proporcionāli lieliem izdevumiem ir samērā maza atdeve, tapēc ka rūpniecības īpatsvars ir viszemākais no visām valstīm, kā arī IKP ir ļoti zems salīdzinājumā gan ar kaimiņvalsti, gan ar Slovēniju, ka atrodas dienvidos, kur vairāk tradicionāli dominē apkalpojošā sfēra, nekā rūpniecība un ražošana. Līdz ar to arī šajā jomā mums ir kur augt un attīstīties, gan veicot reformas, gan veidojot pareizas izglītības programmas.

Pēc manām domām, Latvijai vajadzētu atteikties no lauksaimniecības dotācijām un investēt lielākus resursus rūpniecībā, jo tabulā skaidri redzams, ka tieši lielāks rūpniecības īptsvars valsts ekonomikā nodrošina lielāku IKP un līdz ar to vairo iedzīvotāju labklājību. Tieši rūpniecība spēj nodrošināt kultūras, izglītības un zinātnes izaugsmi, tāpēc, ka lauksaimniecība nespēj nodarbināt lielu iedzīvotāju skaitu un pievienotā vērtība ir ļoti zema. Viennozīmīgi, Latvijas kļūda bija attīstīt lauksaimniecību, novārtā atstājot ražosānu un apstrādi.

Bezdarbs. Esmu rakstījis iepriekšējos postos par šo problēmu un tabula parāda, cik pie mums Latvijā ir dramatiska situāciju pēc Eirostat datiem. Nevienā citā valstī no tabulā redzmajām nav tik liels bezdarbs un pat Bulgārijā, kas skaitās mazāk attīstīta nekā Latvija, ar bezdarbu ir labāka situācija.

Ņemot vērā tirdzniecības bilanci, kļūst skaidrs, kāds faktors ietekmē Čehijas izaugsmi un attīstību. Austrumeiropa pēc Varšavas līguma pastāvēšanas beigām, kļūva Rietumeiropas un Ķīnas noietu tirgus, bet mūsu pašu agrāk attīstītā rūpniecība tika slēgta ciet. Kamēr šī bilance būs ar mīnuss zīmi, tikmēr nekad nebūsim labklājīga zeme, jo izvests no valsts tiek lielāks aktīvu apjoms nekā ievests iekšā.

Ļoti liels pluss, ka mūsu izdevumi militārajā jomā ir tikai 1.1% no IKP un nav mērāms divciparu skaitļos. Ņemot vērā mūsu mierīgo reģionu, jācer, ka šis faktors agri vai vēlu atnesīs attīstību Latvijai, jo miers baro , bet karš tikai un vienīgi posta miera laikā izveidoto un uzcelto.

Ceru, ka bija interesanta informācija un katrs priekš sevis ieguva vielu pārdomām, jo tieši domājot mēs izveidojam pasaules modeli, kas vēlāk ietekmē mūsu lēmumu pieņemšanu un jo vairāk lēmumi balstīsies uz patiesiem datiem un to lielāku apjomu, jo kvalitatīvāks būs lēmums.

Advertisements

4 responses to “Salīdzinājums kur atrodas Latvija

  1. (..)”Ļoti liels pluss, ka mūsu izdevumi militārajā jomā ir tikai 1.1% no IKP un nav mērāms divciparu skaitļos. Ņemot vērā mūsu mierīgo reģionu, jācer, ka šis faktors agri vai vēlu atnesīs attīstību Latvijai, jo miers baro , bet karš tikai un vienīgi posta miera laikā izveidoto un uzcelto.”(..)

    Tik izglītotam cilvēkam kā Jūs būtu naivi uzskatīt, ka tērējot mazāk aizsardzībai uzlabosies ekonomiskā situācija. Latvija ir NATO valsts, kas ir liels pluss mūsu valsts ilgtspējas, stabilitātes u.c. reitingiem, bet esot NATO mēs esam APŅĒMUŠIES tērēt aizsardzībai vismaz 2% IKP. Šo apņemšanos valdība nepilda, kas ir liels mīnuss valsts varai kopumā. Par divcipara skaitļiem no IKP aizsardzībai nevar būt runas ne tagad ne nākotnē, pat PSRS Aukstā kara laikā tērēja aizsardzībai tikai kādus 30% IKP. “Mūsu mierīgais reģions” ir tik mierīgs cik mierīgu to vēlas uzturēt “atdzimstošā Krievija” (viņu pašu termins). Tērējot aizsardzībai mēs novēršam iespējamo karu, nevis veicinam to. Pateicoties tādiem “pacifistiem” valdībā, mūsu kāravīri Afganistānā karo uz aizlienētās tehnikas un ar švakiem ieročiem. Bet viņu dienests svešajās zemēs arī ir nodeva NATO līguma 5.paragrāfam, kas nodrošina mums mierīgas attīstības garantijas, jo alternatīvas drošības garantijas mums piedāvā tikai NVS.

    Like

    • No vienas puses piekrītu, bet man nepatīk doma pretnostatīt NATO un Krieviju, jo aukstais karš ir beidzies un oficiāli NATO sadarbojas ar Krieviju dažādās jomās, piemēram, narkotiku izplatīšanas apkarošanā centrālajā Āzijā, tajā skaitā, Afganistānā. Par to vai mums būtu jābaidās no Krievijas, domāju ka nē, jo pašlaik Krievijai nav nedz resursu nedz velmes iesaistīties militāros konfliktos, jo pirmkārt nav liekas naudas tādai izklaidei un nav ekonomiskas vajadzības. Pie tam mēs bijā Krievijas sastāvā 300 gadus un nemaz tik slikti nebija, jo tieši tajā laikā latvieši izgāja no vācu jūga un spēja izveidot inteleģentu un izglītotu sabiedrības slāni Latvijā. Tas, kas notika 20. gs 40. gados bija šausmīgi, bet toreiz bija tāds laiks un ne tikai mūs izsūtīja un represēja, cieta visi, bet kopumā skatoties uz Krieviju, neredzu nekādus draudus pašlaik. Iespējams situācijas nākotnē mainīsies, kas zina.

      Like

  2. Mēs jau neko nevaram padarīt. Ģeopolitika mūs panāks visur. Rietumi ir Rietumi, bet Krievija pati vēl nevar saprast kuru ceļu iet. Latvija šķiet izvēlējās būt ar Rietumiem, paldies Dievam Jūsu paustie uzskati pagaidām nav diez ko populāri masās.

    Like

    • Tieši tāpēc paužu savu viedokli paša izveidotajā blogā, nevis delfi forumos, jo tik zemu nolaisties negribu. Piekrītu, ka mans viedoklis nav populārs un nevienam to neuzspiežu, tāpat kā Jūsu viedoklis ir ievērības cienīgs un analizēt, secināt var katrs pa savam un tas tikai normāli, ka katrs nonāk pie citādāka rezultāta.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.