Parāds


Parāds

 Kad cilvēks atklāj lielo ragu

No kura krīt bez tāla gala

Viss ko tas vēlās katru dienu

Iegūst mantību ar prieku

Jautāts netiek it ne vārda

Par to kurš dāsno ragu valda

Tik mantkārīgi nemitīgi grābj

Vairāk vairāk neapstāj

Pēc laika atnāk melnā krāsā

Ar ragiem, nagiem, seju dāsnu

Lūk rēķins tev par visu doto

Ko tik mīli, ko tik lolo

Un acis plēšas gana plati

Asaras pār vaigu ātri

Krīt un sāpēs elpa raujas

Stingsti tu un ej pie kraujas

Par desmit reizēm lielāks parāds

Šo mantu apjoms netiks sakrāts

Un lēciens velna katla gaida

Ar smīnu atkal vecais smaida.

Advertisements

Konstitūciju klasifikācija


Turpinot iepriekš iesākto tēmu par konstitūcionālajām tiesībām nolēmu uzrakstīt, kā mēs varam klasificēt konstitūcijas vispār un LR Satversmi. Klasiskais teiciens, ka mums nepieciešams zināt savas tiesības, lai tās varētu aizsargāt, nozīmē, ka bez izņēmuma katram cilvēkam ir jāzina gan savas valsts konstitūcijas tekstu, gan būtību, jo tajā ir ietvērti galvenie ekonomikas un sociālās dzīves noteikumi un principi.

Klasisks konstitūciju iedalījums ir šāds:

1) federālas vai unitāras valsts konstitūcija;

2) rakstīta vai nerakstīta;

3) cieta vai fleksibila;

4) ar augstāko juridisko spēku vai neesot ar augstāko juridisko spēku;

5) ar izteikti dalītu valsts varu vai vairāk nedalītu valsts varu;

6) veca vai jauna.

Apskatot dažādas konstitūcijas var izdalīt federālas vai unitāras. Vācijas konstitūcija ir federālas valsts konstitūcija, kas nozīmē, ka liela valsts varas daļa ir nodota federācijas subjektiem, savukārt Latvijās ir unitāras valsts konstitūcija, un pamatā visa vara koncentrējās vienā līmenī, bet pašvaldībām ir samērā maz kompetences apmērs.

LR Satversme ir rakstītā formātā, kas nozīmē, ka mums ir rakstīta konstitīcija, pie tam viss ir apvienots vienā dokumentā atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, kur nav vienota rakstīta dekumenta, bet ir vesela grupa ar dažādos gados un pat gadsimtos izdotajiem aktiem.

Latvijā ir cieta konstitūcija, kas nozīmē, ka to nevar grozīt kā parastu likumu, jo lai veiktu grozījumus LR Satversmē, nepieciešams kvalificētais balstu vairākums, ne mazāk kā divas trešdaļas no klātešo deputātu, pie tam sēdē jāpiedalās ne mazāk par divām trešdaļām ievēlēto Saeimas deputātu.

Monarhija Latvijas teritorijā beidz pastāvēt līdz ar Krievijas impērijas sabrukšanu, Latvija jau no saviem pirmsākumiem bija demokrātiska un LR Satversmei ir visaugstākais juridiskais spēks starp visiem tiesību aktiem, gan starptautiskajiem, gan valsts izdotajiem. Pēc manām domāma, augstāk par LR Satversmi ir vienīgi tautas izteiktā griba referendumā. Gadījumā, ja valsts iekārta ir monarhija, tad konstitūcijai var arī nebūt augstākais juridiskais spēks, piemēram, Irānas Islama Republikā, kur augstāks juridiskais spēks ir Korānam.

Latvijas konstitūcija ir veca, jo tikai pieņemta pirms Otrā pasaules kara un ir viena no vecākajām Eiropā, par ko, protams, varam lepoties, jo vismaz mūsu valstī ir divas nemainīgas vērtības – lata vērtība un konstitūcija, kas, pēc manām domām, ir liels sasniegums.

Turpmāk, kad būs vairāk brīva laika, apskatīšu un uzrakstīšu dažādas ziņas par konstitūciju pēc iespējas īsāk un konkrētāk, lai varētu viegli uztvert sniegto informāciju un pārdomas.