Kā nošķirt pozitīvas lietas no negatīvajām


Nolēmu, ka jāuzraksta kaut kas interesants un varētu pievērsties mūžīgo patiesību un vērtību meklējuma ceļiem, kas noteikti ir daudz vieglāk lasāmi nekā Eiropas ekonomiskā krīze vai Diskriminācija utt.

Atbildot uz jautājumu, kā nošķirt pozitīvo no negatīvā, var pievērsties filosofijas tehnikai, ko piekopa Imanuels Kants. Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams izanalizēt un apskatīt katru virsraksta vārdu un tad vienā rindokopā salikt visu ķēdi, saslēdzot to ar ciešu atslēgu.

Nošķiršana nozīmē kaut kā atdalīšana vai norobežošana. Viennozīmīgi, ka sākotnējs lielums pirms nošķiršanas ir lielāks un veido vienu veselu. Līdz ar to nošķirot pozitīvo no negatīvā, mēs prezumējam, ka pozitīvais un negatīvais ir viens vesels, pretējā gadījumā nošķiršana nebūtu iespējama.

Vārds lieta varbūt materiāla un arī nemateriāla, kā, piemēram, doma vai ideja, kas tomēr pastāv un eksistē mūsu materiālajā pasaulē. Idejas var patenetēt un tās aizsargā likums. Līdz ar to lieta pati par sevi nevar būt pozitīva vai negatīva, jo tā vienkārši pastāv telpā un laikā. Pie tam, ja no lietas netiek izdalīts pozitīvais un negatīvais, td tas nozīmē, ka lieta ir absolūta, gan laba, gan slikta, gan materiāla, gan nemateriāla.

Pozitīvs nozīmē kaut ko labu un izmantojamu tieši mums, kas nes zināmas preferences vai palīdz atrisināt kādu uzdevumu. Noteikt pozitīva lieta ir subjektīvs jēdziens, jo katram indivīdam ir sava izpratne un pasaules uztvere par labo un ļauno, par balto un melno. Arī negatīvajam ir līdzīgas īpašības, pie tam, kas vienam ir pozitīvs, otram var būt pilnīgi pretēji negatīvi, piemēram, medībās medniekam ir ierocis, kas priekš mednieka ir pozitīvi, it sevišķi ja uz viņu skrien meža cūka, toties mežacūkai, fakts, ka mednieks ir bruņots, nevarētu atnest kaut ko labu un priekš meža cūkas šis fakts ir nāvējošs, un ņemot vērā, ka lielākā daļa mežacūku nav ar pašnavnieciskām tieksmēm, tad var secināt, ka tas ir negatīvs fakts.

Līdz ar to, nošķirt pozitīvo no negatīvā var tikai un vienīgi pats cilvēks, jo tas ir subjektīvs jautājums, kuru var atbildēt vienīgi konkrēts indivīds, konkrēto apstākļu ietekmē, pie tam šādu atbildi var sniegt gan par materiālām, gan par nemateriālām lietām, kas nozīmē, ka virsrakstā uzdotais jautājums ir universāls un piemērots katrai dzīves situācijai.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.