Kā izvēlēties universitāti


Atceros, kad pēc vidusskolas beigšanas ilgu laiku pavadīju pie datora, dažādos atvērto durvju pasākumos un sarunās ar paziņām un radiem par to, kur iet studēt un kas dzīvē varētu būt vislabāk. Izklāstīšu savu domu gājienu un varbūt kādam tas palīdzēs.

Vidusskolu beidzot liku izvēles eksāmenus  matemātikā, fizikā un vēsturē, jo īsti nezināju, kur došos studēt un man pat prātā nebija pat mazākās vīzijas. Tā arī pienāca izlaidums un jūlīja sākums, kad rokā bija diploms par vidusskolas pabeigšanu. Stāvēju, cīnoties ar iekšējo tukšumu, Rīgas centrā uz Bastējkalna vienu rītu un domāju kurp iet un ko darīt tālāk. Toreiz man bija tāds domu gājiens:

1. RTU – elektronikas inženierzinātne, interesants un perspektīvs virziens, kas ļaus man ceļot pa pasauli un vienmēr atrast labu darbu. Skan prestiži un fakultāte centrā, kas ģeogrāfiski bija visērtākais variants. Tomēr atteicos, jo elektorinženieris Latvijā man likās nav perspektīva, kā arī normālu prakses vietu neesamība un lielā studentu noslodze studiju laikā nešķita pievilcīga doma. Pie tam man radās iespaids, ka lielākā daļa pasniedzēju ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, kas arī tika ieskaitīts pie mīnusiem. RTU var iet tikai ar domu caur ERASMUS programu aizmukt kaut kur uz Eiropu, bet toreiz par ERASMUS nemaz neko nezināju.

2. LU – vēsturnieks. Ļoti patika vēsture, bet ar vēsturi mūsdienās nopelnīt nevar, pie tam man pasaules skatījums ir pārāk plašs, lai varētu atreferēt vēturē ietīto propogandu un smadzeņu skalošanu. Pie tam ar to profesiju diez vai varētu būt lielas izaugsmes iespējas un izdomāju, ka varētu to studēt kaut kad vēlāk, kā 3. vai 4. izglītību.

3. LU – juridiskā fakultāte. Liels konkurs un zināju, ka uz budžeta vietām tiek tie, kam vecāki pazīst “pareizos” cilvēkus LU struktūrās, kas man šķita negodīgi un arī iespējas tikt studijās bija sarežģītas, pie tam pēc 3. studiju gadiem cilvēks iegūst akadēmisko grādu bakalaurs, bet neiegūst kvalifikāciju juriskonsults, jo tās nav profesionālās, bet akadēmiskās studijas. Sapratu, ka jāmeklēt kaut kas cits.

4. Stradiņi – ārsts. Specefiski un nepatīkami, jo anatomija vien uzdzen nelabumu nerunājot nemaz par citiem priekšmetiem. Tur jāiet cilvēkiem, kuriem tiešām tā profesija patīk. Atmetu samērā ātri šo ieceri, kaut arī bioloģija skolā patika.

4. Turība – mana izvēle palika šajā pozīcijā, jo kaut arī tā ir privāta augstskola, gan izmaksu ziņā, gan kvalitātes ziņā uzskatu, ka tā ir daudz labāka nekā LU. Juridisko virzienu izvēlējos, jo tas ir vienīgais līdz ar ekonomisko virzienu, kur Latvijā reāli var pelnīt naudu un ielekt Latvijas politiskajā dzīvē. Pie tam jebkuram, kurš domā studēt jurisprudenci, jārēķinās, ka lai atrastu labu darbu Latvijā, nepieciešams domāt par maģistra studijām Juridiskajā augstskolā vai Dānijā, Lielbritānijā vai Zviedrijā, jo darba tirgū iegūts maģistrs angļu valodā ir kā atslēga uz jebkuru labi apmaksātu darba vietu šajā nozarē.

Līdz ar to izvēlējos studijas ar domu, ka tās ir visizdevīgākais laika un naudas ieguldījums ar lielāko atdevi, jo galvenais ir rēķināt, cik naudas varēs konkrētajā nozarē nopelnīt pēc studijām tāpēc,  mēs visi strādājam dēļ naudas nevis dēl kaut kādas mistiskās cēlās idejas un dzīves aicinājuma, jo par vienādu laiku un vienādu brīvā laika izlietojamu kāds nopelna miljonus, bet cits minimālo algu valstī.

One response to “Kā izvēlēties universitāti

  1. Pēc jūsu pieejas un secinājumu, par dažām no iespējamām izvēlēm, izlasīšanas daļai es piekrītu par daļu tuvāk nebūtu objektīvi spriest, jo ar to nav nācies saskarties reāli dzīvē vien kā teiksim uz Turību ir pretējs skatījums, bet tā kā neesmu tur mācījies un nezinu nevienu personīgi, tad tikpat labi tie var būt aizspriedumi. Ir patīkami, kad pirms stāšanās padomā un rūpīgi izvērtēt, ko mācīties, kas vairāk dos. Atliek vēlēties, lai vairums no jaunajiem viduskolēniem spētu būt tik apzinīgi.
    Taču pēc lasīšanas es nevaru neiebilst jūsu aprakstam par LU-VFF studijām. Kā šās fakultātes students redzu īsto lietu kārtību un nebūt neesmu, kas akli aizstāv to. Ir daudz problēmu un isīkstējušu lietu, kā IT tehnoloģiju neizmantošana, bet attiecībā uz studijas sniedz daudz jo daudz plašāku skatījumu uz lietām. Pie tam nenotiek viena viedokļa atreferēšana. Ir pietiekami dažādi mācību kursi un pieejamā histogrāfija, ko analizējam apskatam ir pietiekami dažāda, lai spētu katrs iemācīties to cik pats vēlās. Tas arī ir atslēgas vārds pašiniciatīva. Neviens ar karotīti zināšanas neliek mutē un , protams, daudzi šādi sliņķi iztiek vien ar pasniedzēja subjektīvu viedokli, pašu minimumu, lai gūtu sev diplomu-papīru bez reāla pamata. Tomēr, ja pašam ir galva un iniciatīva, var apgūt ļoti plašas lietas, papildus piespiest sevi strādāt un iegūt ļoti labi izglītību. arī iespējas pēc augstskolas beigšanas ir lielas. Pati vēsture šaurā mērā pilnīgi noteikti nepiedāvā tik daudz darbavietu, cik bakalaura beidzēji, bet iespējas ir plašākas. Viss atkarīgs no paša tāpat, kā jebkurā profesijā. Piemēram vēsturnieki spēj kļūt par žurnālistiem, politiķiem Saeimā(10./11.Saeimas deputāts J. Dombrava) strādāt dažādās vietās kā ārlietu ministrija ir paaudz vēsturnieki, būt pat par rektori(Via V.Daukšte). Rezumējot tie ir tikai aizspriedumi bez pamata. Patiesībā viss ir paša rokās un šā fakultāte piedāvā lielisku izglītību tiem, kas izvēlas tajā mācīties nevis veģetēt un sēdēt rāmjos un nevajag baidīt potenciālos studentus, ka viņiem šeit mācoties nebūtu nekādas nākotnes iespējas.

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.