Pašlaik pēc mūsu prezidenta tikšanās ar Horvātijas prezidenu tiek gan apspriesta, gan analizēta mēdijos. Tomēr neredzēju padziļinātu situācijas analīzi Eiropas Savienības kontekstā. Īss apskats, kas tad patiesībā pēc manām domām notiek.
Latvijā pēc Eurostat datiem ir aptuveni 15% bezdarbs, kas svārstās ap šo skaitli. Horvātijā uz doto momentu ir ap 14% bezdarbs valstī. Savukārt Portugālē, kurai daudzi paredz defoltu tāpat kā Latvijai ir 15% liels bezdarbs. Apskatot citus datus: Latvijai ir 5.5% IKP pieaugums 2011. gadā, savukārt Horvātijai bija no -0.2 līdz 0.6%, kas tiek vēl precizēts. Portugālē, kura ir defolta priekšā IKP izaugsme 2011. gadā bija -1.6%. Redzam, ka pēc ekonomiskiem rādītājiem Horvātija atrodas smagā stāvoklī un nekas neliecina par to, ka kadreiz kaut kas var mainīties, jo vienīgā rentablā industrija Horvātijā ir tūrisms. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, rodas loģisks jautājums- kāpēc ES vispār vajadzīga Horvātija, kas ir defolta kandidāts, pēc pārējām dienvidu valstīm, jo darba ražīgums Horvātijā ir gaužām zems.
Atbildi jāmeklē ES politikā, kas pamazām putina ārā tādas valstis kā Franciju, Vāciju un Skandināvu valstis. Protams Horvātija saņēma ielūgumu stāties iekšā ES par to, ka izdeva Balkānu kara noziedzniekus Gāgas tribunālam, par to, ka attālinājās no Serbijas un Krievijas ietekmes, kas Eiropai ļoti patīk un pilda visu ko Eiropas Savienība tai pasaka cerībā, ka kādreiz tā tiks apbalvota.
Savukārt ES valstīm izdevīgi pieņemt Horvātiju, jo tādējādi tā nostiprina savu ietekmi Balkānos, kas ir Vācijas sapnis vairākus simtus gadus gan kad tur bija Osmaņu impērija, gan kad dominēja Krievijas impērija. Ģeopolitiskās ambīcijas ir skaidras, tomēr vai Eiropa ir gatava un galvenais spējīga maksāt par šīm ambīcijām, jo Grieķijas piemērs parādīja, ka maza ekonomika, kas sastāda 3% no visas ES ekonomikas, spēj radīt ļoti spēcīgus satricinājumus visā pasaulē, tad iznāk, ka pieņemot Horvātiju Eiropas Savienībā mēs pielejam benzīnu ugunsgrēkā cerot, ka tādā veidā tas tiks apdzēsts.
sarkanakmens 
Diemžēl nevaru piekrist. Gandrīz visos rādītājos Horvātijai ir labāki skaitļi kā Latvijai. Tas attiecas gan uz GDP uz iedzīvotāju, gan valsts budžeta lielumu kā arī HD indeksu. Arī industrijas daļa Horvātijas ekonomikā ir gandrīz viena trešdaļa no GDP, tā kā tas nav ne par matu sliktāk kā Latvijai. Un protams tūrisms, kas gada laikā veido aptuveni 8 miljardi EUR apgrozījumu, tā kā domāju, ka nav nekādu objektīvu iemeslu neļaut kļūt Horvātijai par ES sastāvdaļu.
ES pašreizējā politika neputina piemērm tādu valsti kā Vācijā. Tieši otrādi – pateicoties tam, ka Vācija naudu var starptuatiskos tirgos aizņemties lētāk nekā piemēram Grieķija, tā aizņemās naudu un aizdod tālāk Griekījai par zemākiem procentiem nekā tad, ja grieķi paši to darītu. Līdz ar to Vācija uzņemas daļu riska, taču uz Grieķijas krīzes rēķina tā ir spējusi pat nopelnīt naudu.
PatīkPatīk
Pirmkārt Grieķijai aizdotā nauda agri vai vēlu būs jānoraksta un tagad jau var lasīt, ka gatavojās otrais parādu norakstīšanas raunds. Ņemot vērā, ka lielākie kreditori ir tās pašas franču un vācu bankas, tad zaudējumi galu galā tik un tā būs jācieš to valstu budžetiem. IKP lielums 2011. gadā Horvātijā bija ap 30 miljardiem latu, savukārt Latvijā ap 13 miljardiem, tur es varu piekrist, bet tomēr tie samērojami lielumi un jebkurā gadījumā Horvātija būs vēl viena valsts, kas dzīvos no dotācijām, kā tas notiek tagad pie mums, jo mēs maksājam mazāku dalības maksu nekā saņemam atpakaļ caur ES fondiem. Pie tam Horvātijā bezdarbs iet augšup un ekonomikas attīstība ir lēnāka nekā pie mums, līdz ar to var prognozēt, ka viņiem problēmas tikai priekšā.
PatīkPatīk
Lūdzu nejaukt divas lietas. Tie lēmumi, kas tikuši pašlaik pieņemti, ietekmē Grieķijas izsniegtās valsts parādzīmes, un to vērtība tiek būtiski samazināta. Līdz pat 70% no nominālvērtības. Grieķijai jau nav viens aizdevējs, tur ir sarežģīts naudas aizdošanas mehānisms, taču lielākoties šī aizdošana nenozīmē, ka Vācija un Francija garantē ar savu bonitāti par Grieķijas parādiem, bet aizdevēji ir gan ES, gan Centrālā banka, gan arī Starptautiskais valūtas fonds. Tas tiesa, ka Horvātija, līdzīgi kā Latvija, būtu tā saucamā saņemējvalsts nevis donorvalsts. Latvija jau nedzīvo no dotācijām. Tie ES fondi, kurus izmanto LV, ir paredzēti konkrētiem mērķiem. Tie nav domāti budžeta lāpīšanai. To man grūti pateikt, kas notiks ar Horvātiju pēc diviem gadiem, bet, ja ņemam Latvijas piemēru, tad varam tikai secināt – ko dod padsmit procentu ekonomiskā izaugsme 2007. gadā, ja 2010. vismaz tikpat liela ir recesija.
PatīkPatīk
Es jau no tādas kritiskās puses centos rakstīt šo postu, jo presē un mēdijos netiek analizēta situācija ar visiem mīnusiem un plusiem, bet Latvija atbalsta visu, kas vēlās iestāties ES, gan Turiciju, gan Balkānu valstis, bez jebkādas politikas. Pie tam skatījos Euronews par Bosnijas un Horvātijas kuģu būvniecību, kas iestājoties ES droši vien tiks vērta ciet utt. Baidos, ka var izrādīties, ka pēc iestāšanās Horvātijas ekonomika būs sliktākā situācijā, līdz ar to nāksies to atbalstīt. Līdzīgi, kā notika pie mums, kad visi zvejas kuģi tika un tiek aktīvi griezti, bet cukura rūpnīcas vērtas ciet.
PatīkPatīk
Tas tiesa. Un paldies par kritisko skatu, un atvainojos par savu lekšanos. 🙂 Bet skaidrs ir viens – ES ir biznesa projekts, turklāt lielo valstu biznesa projekts. Un, ja lielās valstīs ir nolēmušas, ka viņu interesēs ir piemēram samaksāt kompensācijas, taču aizvērt ciet cukurfabrikas, tad tur mēs neko nevaram izdarīt. Realiāte ir, ka cukura cenas Eiropā līdz ar to aug, un cukurs Eiropas tirgos trūkst. Piemēram pagājušā gadā rudenī arī Vācijā bija cukura bads, un veikalos uz vienu iedzīvotāju varēja nopirkt tikai 6 kg. Tā kā kara laikos. Poļi veica biznesu – autobuss, pilns ar cilvēkiem, ieradās kaut kādā pierobežas pilsētiņā, katrs pasažieris nopirka 6 kg. Pēc tam cukurs tika Vācijā tirgots tālāk, taču jau melnajā tirgū. Un rudeņos, kad arī Vācijā namamātes taisa zaptes un citus labumus, 6 kg uz cilvēku nav pilnīgi nekas. Tas pats notiek ar lauksaimniecības politiku. Francija uzskata, ka viņiem pienākas visvairāk naudas ES, jo ir lielākā agrārā valsts ES, taču neviens nebija piefiksējis, ka Polijā lauksiamniecība ir tikai nedaudz mazāka, taču Polijas gadījumā neviens tik dāsns nav kā Francijas. Mēs esam mazas skrūvītes tajā ES mehānismā, un lielās valstis tikai berzē rokas par kopēju ES tirgu, jo ieguvējas jau ir tās, kas ir lielākās ražotājas – pirmkārt Vācija, tad Francija un arī Itālija.
PatīkPatīk
Un bēdīgākais no tā visa, ka maz cilvēku, kuri analizē situāciju, kas patiesībā notiek valstī. Iestājoties ES pēc 8 gadiem rezultāts ir tāds, ka 400 000 darbaspējīgo cilvēku ir aizbraukuši prom, kas nozīmē, ka Vācijai un Lielbritānijai būs jauns un ražīgs cilvēku pulks, kas pelnīs viņiem naudu (principā vergos), tad tika veiksmīgi nopirkti visi Latvijas purvi, daļa mežu, lauksaimniecības zemes utt. Jau pirms iestāšanās un arī pēc tās tika sistemātiski iznīķināta rūpniecība, zvejniecība, lauksaimniecība. Mūsu zemnieki tika uzsēdināti uz ES naudas adatas, no kuras nokāpt nav iespējams, bet tas ir labs mehānisms, kā kontrolēt Latvijas attīstību. Principā ja tā vēsi paskatās uz situāciju, mūs normāli apčakarēja un apzaga pretīm iedodot “stikla krelītes”. Bet pats jautrākais, ka valdošo eliti viņi piekukuļoja ar ES fondiem, tādējādi atrisinot visas problēmas.
PatīkPatīk