Pozitīvā diskriminācija arī ir diskriminācija


Teorijā izšķir divu veidu diskrimināciju- parasto diskrimināciju un pozitīvo diskrimināciju. Parastā diskriminācija ir, kad salīdzināmi vienādā situācijā, kad faktiskie apstākļi ir vienādi, tiek piemērota citādāka attieksme pamatojoties uz rasi, dzimumu, reliģisko piederību utt. Pastāv arī netieša diskriminācija, kad viena personu grupa tiek nostādīta apzināti sliktākā situācijā nekā cita personu grupa, piemēram, “sociālos pabalstus drīkst saņemt tikai lauku iedzīvotāji, bet pilsētnieki nedrīkst”. LR Satversme aizliedz jebkāda veida diskrimināciju izņemot vienu- pozitīvo diskrimināciju.

Pozitīvo diskrimināciju neuzskata par diskrimināciju. Tāda prakse plaši tiek piemērota ES institūcijās, kad uz konkrētu amatu var pretendēt vienīgi noteikta ģeogrāfiska reģiona iedzīvotāji, piemēram, “izskatīsim CV tikai no Austrumeiropas”. Tiek uzskatīt, ka tāda veida diskriminācija sekmē integrāciju un taisnīgumu sabiedrībā. Tomēr es uzskatu , ka tā nav un tūlīt minēšu piemēru.

The Washington Post publicēja rakstu “Supreme Court agrees to reconsider use of race in college admission decisions”, kurā rakstīts, ka baltādainā ASV studente iesniedza pieteikumu tiesā par pozitīvās diskriminācijas atcelšanu koledžas komisijās izskatot iestāšanās testu rezultātus. Problēma ir tajā, ka esot diviem studentiem ar vienādu vērtējumu vai līdzīgu vērtējumu, priekšroka tika dota latņamerikāņiem vai nēģeriem. Līdz ar to vidusmēra students baltā krāsā zināja, ka izredzes viņam ir stipri mazākas. Varbūt mums tā nebūtu liela problēma un to varētu neapskatīt, tomēr arī Eiropā pozitīvā diskriminācija ir izplatīta.

Uzskatu, ka cīņā ar diskrimināciju, kas nav pieļaujama, jo visi esam dzimuši brīvi un vienlīdzīgi savās tiesībās. Iepriekšminētajā gadījumā piemērs rāda, ka nedrīkst iet galējībās un mēģinot risināt vienu problēmu, radīt jaunu. Katram cilvēkam jādot vienādas iespējas, pat, ja kāda personu grupa, kuru pārstāv kandidāts, vēstures notikumos ir cietusi un diskriminēta agrāk. Nevar virzīties uz priekšu ar tādām pašām metodēm, kādas tika piemērotas, lai radītu problēmu. Konkrētajā piemērā nēģeri ir ieguvuši brīvību un vienlīdzību tiesībās ASV. Tos neviens neslaktē un nededzina uz sārtiem. Tad jādot iespēja tiem konkurēt un cīnīties par vietām universitātē un jākontrolē, lai pret viņiem netiktu vērsta diskriminācija, bet sekmēt pozitīvo diskrimināciju, pēc manām domām, arī ir netaisnīgi un neattaisno mērķi. To var salīdzināt ar rindu pie kases veikalā, piemēram, visu Latgales iedzīvotājus vienmēr apkalpotu pirmo, jo reģions ir vistrūcīgākais, bet pārējiem jāgaida savu kārtu.

Lai veicās! Cīnaties pret jebkāda veida diskrimināciju!

Advertisements

2 responses to “Pozitīvā diskriminācija arī ir diskriminācija

  1. Ļoti interesants skatījums. Kas attiecas uz “priekšroka latinosiem vai afro”, tur jau vairāk darbojas tā vainas apziņa. Sak, mēs viņiem savulaik tā pāri nodarījām, tāpēc tagad paiesimies viņiem pretim. No vienas puses var saprast, bet no otras ir tā, kā Tu saki. Likvidējot vienu problēmu, tiek radīta otra.

    Darba sludinājumos dažkārt kādas prasmes netiek norādītas kā obligātas, bet tiks uzskatītas par priekšrocību. Tā arī ir pozitīvā diskriminācija, vai tomēr profesionālisms?

    Like

  2. Es uzskatu, ka piemērota sistēma studentu gadījumā ir fondu nodibināšana, kas maksātu stipendijas, piemēram, latīnamerikāņiem, kas vēlās stude ASV universitātē, tad būtu pietiekošs atbalsts, lai komensētu iepriekšējo gadu diskrimināciju, bet nedrīkst ņemt par pamatu cilvēka intelektuālās spējas, kā lietu ko likt uz svara kausiem.

    Ja darba sludinājumā prasa, piemēram, ka kandidātiem ar angļu valodas zināšanām būs priekšroka, tad jāskatās cik adekvāti ir šāda prasība, bet no otras puses darba devējs vienmēr atradīs pamatojumu, kāpēc viņam vajag konkrētas cilvēka zināšanas tieši šājā amatā, līdz ar to principā tā nav diskrimināsija, jo tā ir noveršama lieta. Ja kāds nezina, piemēram angļu valodu, viņs to var iemācīties. Diskriminācija būtu, ja darba sludinājumā rakstītu, ka priekšroka tiks dota baltādainajiem kandidātiem. Pozitīva diskriminācija būtu tādā gadījumā, ka priekšroka tiks dota tam kandidātam, kurš būs reģistrējies kā bezdarbnieks vismaz 3 mēnešus. Šajā gadījumā ir ļeģitīms mērķis šādam noteikuma, proti, bezdarba mazināšana.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.