Referenduma eiforijas draudi


2012. gada 19. februārī mēs uzzinājām referenduma rezultātus. Klausoties un lasot plašsaziņas līdzekļus, sajūta, ka cilveki priecājās par balsošanas rezultātiem, kaut arī tie bija paredzami jau iepriekš. Šādai eiforijai nav pamata un mani šie rezultāti darīja vienīgi bažīgu, jo skaitļi liecina par to, ka katrs ceturtais LR pilsonis ir neapmierināts ar valsts politiku ne tikai attiecībā pret krievu valodu, bet pret krievu tautību cilvēkiem vispār.

Parlieku lieli prieki noverš no reālām problēmam. Nevaru iedomāties nevienu Eiropas Savienības valsti, kura līksmotu par to, ka katrs ceturtais tās lemtiesīgais iedzīvotais ir noskaņots pret valdošo eliti un valsts politiku kopumā. Ja pierēķina vēl nepilsoņus, tad skaitlis ir maigi sakot biedējošs. Mēs un lielākoties mūsu valsts vara aizver acis uz ugunsgrēku, kas pārņēmis valsti nu jau 20 gadus un mēģina organizēt svinības mājā, kuru nepieciešams dzēst. Var pateikties mūsu demokrātiskajai iekārtai, ka cilvēki iet uz referendumu izteikt savu viedokli, nevis metās ar ieročiem un izkauj citādi domājošos, starp citu šāda prakse pavisam nesen pastāvēja Eiropā, piemēram holokausts, un pastāv joprojām Afrikas un dažās Āzijas valstīs.

Pēc politiķu izteikumiem redzams, ka tie vēlās, lai sabiedrība tiktu šķelta aizvien vairāk un klausoties kaut vai Saeimas priekšsēdētāju, liekās, ka viņas sapnis asiņaina konforntācija un nemieri. Tādā gadījumā rodās jautājums vai cilvēks ir adekvāts un vai atrodās īstā vietā? Atbilde, kura man ienāk prātā, ka cilvēks nav īsti savā vietā un par adekvātu spriestspēju arī ir jāšaubās, jo valstī, kur katrs ceturtais parāda attieksmi, ka tagadēja politika ir neskemīga, politiķiem negatīvi izsakoties par to cilvēka grupu, ir tas pats kas spēlēties ar sērkociņiem telpā, kurā glabājas dinamīts. Un pastāvot šādam rīcības modelim loģisks jautājums, vai politiķi apzinās, ko viņi dara un, ja apzināt, tad ar kādu nolūku to dara? Protams atbilde ir vienkārša, politika tiek veidota tāda, lai starp politiķiem būtu pēc iespējas mazāka konkurence un būtu iespējas nodrošināt uzvaru nākamajās parlametna vēlēšanās. Politiķa cilvēka tips ir aptuveni šāds: būt pie varas par jebkuru cenu, pierādījumus nav ilgi jāmeklē.

Personīgi man šāda poltika nepatīk, jo dzīvot uz pulvermucas vai sabiedrībā, kurā tiek mākslīgi izveidots konflikts, es nevēlos tāpēc, ka neesmu pieradis dzīvot konflikta apstākļos. Tāda veida konfrontācija prasa nesamērīgi daudz valsts resursus un paaugstina nabadzības līmeni, kuru valdošā elite nekad neizjutīs, jo vienīgi ko viņi šajā valstī spējīgi nodrošināt, ir savu labklājību.

Aicinu visu domāt ar galvu un analizēt pašiem apkārt notiekošo, kā arī nekādā gadījumā neticiet visam ko piedāvā jums plašsaziņas līdzekļi, jo tādā gadījumā pakļūsiet zem rupjas propagandas mašīnas.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.