Akli ticam referenduma propogandai


Diemžēl presē parādās aizvien jauni raksti par gaidāmo referendumu un šī tēma tiek apspēlēta no visām pusēm, tomēr netiek veikts pats svarīgakais: situācijas analīze. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Suverena vara nozīmē, pilnīga neierobežota absolūta vara, ko neviens nedrīkst atņemt un ierobežot, līdz ar to, neviens politiķis vai ierēdnis nedrīkst pat domās pieļaut šīs varas ierobežošanu, jo nevienam nav šādu pilnvaru. Līdzīgs viedoklis bija arī LR Satversmes tiesai. Suverenitāti demokrātiskā valstī tauta var zaudēt vienīgi kara vai apvērsuma rezultātā. Citu iespēju prakstiski nav Referendums nozīmē, ka tiesības izlemt svarīgākos jautājumus tauta paturējusi sev un nav deliģējusi nevienam citam. Tomēr svarīgi izlemjot tik svarīgu jautājumu ir spēja analizēt situāciju vēsi un bez emocijām, kas diemžēl netiek darīts presē. Pašlaik mēdijos ir samēra klaja un, pēc manām domām, lēta propoganda, ar histērijas piegaršu. Pamēģināsu formulēt jautājumus, lai varētu objektīvi paskatīties uz problēmu un pārdomāt visus par un pret pirms referenduma.

1. Kāpēc referendums tika rosināts?

Referendums tika rosināts, jo sabiedrībā pastāv lielas problēmas starp cilvekiem, kuri dzīvoja Latvijā pirms II pasaules kara un iebraucējiem pēc kara. Problēma netika risināta vairākus gadus, kas to pastiprināja un kulmināciju sasniedz 2011. gada nogalē.

2. Vai referndums ir nepieciešams?

Viennozīmīgi, jo tiks pirmo reizi uzzināta patiesā cilvēku attieksme pret šo problēmu un rezultāti parādīs, vai mēs esam gatavi risināt šo problēmu. Jebkurā gadījumā referenduma rezultāti būs par pamatu nākotnes politikas veidošanā un sarunām ar dažādām sabiedrības grupām.

3. Kas izdevīgāks Latvijai “par” vai “pret”?

Šis ir sarežģīts jautājums, tomēr ir savi par un pret, kurus diemžel neapskata presē.

Pret. Vēstursiko notikumu aspektā daudziem būtu grūti pieņemt otru valsts valodu un arī radītā neskaidrība par valsts administrēšanu un ES dokumentu tulkošanu rada bailes un neziņu. Tiem, kuri nezina kreivu valodu, rastos vēl lielākas grūtības iekārtoties darbā, jo darba devējam būs aizvien interesantāk uzņemumu personālā redzēt cilvēkus, kuri brīvi pārvalda pēc iespējas vairāk valodu. Arī veidotā valsts poltika nespēs pastāvēt, ja valstī būs oficiāli divas valodas, jo nebūs vairs iespējams pretstatīt šo jautājumu un nepieciešama būs politiskā kursa māiņa, kas var radīt finansiālus zaudējumus.

Par. No ekonomikas viedokļa viennozīmīgi ieguvums būtu divas valsts valodas, jo tādā gadījumā biznesa orientēšanās uz Krieviju kļūtu daudz vienkāršāka un būtu iespējams izveidot lielas pārstāvniecības Krievu uzņemumiem sadarbībai ar ES, kas Latvijai nestu peļņu caur nodokļiem un darba vietām. Skatoties tālākā perspektīvā, tik un tā, kaut kādu pasaules lielo valodu nāksies pie mums ieviest objektīvu apstākļu dēļ. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa pārvalda krievu valodu, tad varētu sākt ar to. Pēc gadiem pacelsies jautājums arī par Angļu valodas ieviešanu, jo, kad latviešu kļūs mazāk par vienu miljonu šāda nepieciešamība būs.

4. Ekonomika vai kultūra?

Izvēloties balsot par vai pret, jāapsver divi būtiski jautājumu, kas vairāk nepieciešams: ekonomikas attīstība vai centieni saglabāt kultūras elementu, tas ir, valodu. Kas ir svarīgāks, jāatbild katram pašam priekš sevis.

5. Vai nosargāsim latviešu valodu balsojot pret?

Diemžel nē. Ņemot vēra izbraukušo skaitu un demgrāfisko situāciju, agri vai vēlu latviešu valoda izmirs, kā tas notika ar prūšu valodu 19. gadsimtā. Vai tā ir katastrofa? Domāju, ka tas ir likumsakarīgs proces, jo ar laiku pasaulē paliks viena vai divas valodas un šis proces sāk aprīt vispirms mazās kultūras. Ko var daīt, lai tā nenotiku rakstīju iepriekšējos postos.

Līdz ar to, iesaku atbildēt vismaz uz šiem jautājumiem pirms doties uz balsošanas iecirkņiem, jo neizanalizējot situāciju nav iespējams izveidot skaidru bildi par notiekošo, jo noņemot emocijas un propogandu, parādās priekšā pilnīgi cita aina un citi jautājumi par kuriem jālemj. Nekādā gadījumā neaicinu pieņemt vienu vai otru lēmumu, jo demokrātijas apstākļos, tā ir ikviena balsotāja atbildība un svarīgi, lai izvēle tiktu izdarīta pārdomāti un vēsi, bez emocijām.

Politiskos iemeslu noteikti kaut kad apskatīšu, bet tas būs pavisam cits temts.

Advertisements

9 responses to “Akli ticam referenduma propogandai

    • Bez referenduma angļu valodu pieņemt nevarēs, vismaz šīs konstitūcijas ietvaros. Bet tev taisnība, šī raksta mērķis ir paradīt, ka konstitūciju sastādīja demokrātisku un fleksibilu, lai maza valsts varētu pielāgoties pēc iespējas ātrāk mainīgajai pasaule. Mēs neesam lieli un vareni, bet varam būt ātrāki un progresīvāki.

      Protams galvenais mērķis ir, lai cilveki beidzot sāktu domāt ar galvu un veidot savus subjektīvos viedokļus nevis klaji klausīties to, ar ko skalo smadzenes televīzijā un interneta portālos, jo realitāte ir pavisam citādaka un to ieraudzīt var vienīgi domājot nepārtraukti līdzi. 🙂

      Par angļu valodu pilnīgi piekrītu, tā būs oficiāla valoda tuvāko 25 gadu laikā noteikti! 🙂

      Like

    • Nu stulbu cilveku pietiek, bet tas jau vairāk liecina par konkrētā cilveka intelektu un problēmām, ja viņš atļaujās apsaukāties. Tomēr lielāka daļa vismaz no man pazīstamajiem cilvekiem vispār par šādām tēmām nerunā, tad jau secināms, ka problēmu nav.

      Like

      • Problēmas ir. Tikai tās izjūt tie cilvēki, kuri ar tām saskarās. Tas ir tas pats, kā stāstīt cilvēkuam, kuram nav nedz mašīnas, nedz tiesību, par to, ka uz ielām uzdarbojās mašīnu zagļi un sakarā ar to, ka iz izkritis sniegs un ceļi ir slideni, ir jāuzliek riepas ar protektoriem. Cilvēkam, kuram nav mašīna, šķitīs, ka mašīnu apzagšanas gadījuma problēmu nav, jo viņš ar šādām lietām nesaskarās. Un nav pieskaitāms pie riska grupas.

        Like

      • Interesants piemērs no tavas puses, bet domāju, ka nav jāatrodās riska grupā vienmēr lai izprastu problēmu, jo pretējā gadījumā, mēs visi būtu bezjūtigi necilvēki bez emocijām, ja spētu izprast tikai un vienīgi sevi. Teiksim tā, gan valoda, gan nacionalitāte, gan tautība, ir otršķirīgs un pirmām kārtām jābūt cilvekam, kā tādam, jo tikai tas ir svarīgi. Vismaz tāds ir mans viedoklis.

        Like

      • visu laiku vēlējos pajautāt, cik Tev īsti ir gadu!?
        Nu, ja godīgi, tad ir diezgan daudz latviešu, kuri ir ieciklējušies uz to, ka krievi ir nezin kādi briesmoņi un viņu bērni ir elles izdzimteni.
        Kad dzīvoju ārzemēs un daudzi man pārmeta, ka baroju svešu valstu budžetu, es atbildēju tā – mana mamma atbrauca savā laikā no Ukrainas. Latviešu valodu nolika uz augstāko kategoriju un strādāja, līdz pat savai nāves dienai, maksājot Latvijas budžetā bodokļus…
        Neviens neatļāvās neko vairs man teikt.
        bet, ja godīgi, cilvēku attieksme ir ļoti graujoša. Un nav jābūt krāsainajam, lai to izjustu. Pietiek ar to, ka neesi 90-60-90 🙂

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.