Divu pasauļu aktieris


Mēs katrs dzīvojam daudzās pasaulēs vienlaicīgi. Katrā pasaulē ir savi likumi un noteikumi, kurus dzīves laikā mēs apgūstam, lai pēc iespējas labvēlīgāk priekš mums organizētu vidi eksistencei. Kādas ir šīs pasaule.

Pirmā pasaule, kuru mēs apgūstam jau no bērnības, ir apkārtējā pasaule, kurā dzīvo cilvēki un atrodās priekšmeti. Fiziski priekšmeti, kurus var pataustīt un dažus pat iegūt. Šī pasaule ir lineāra un sakartota. Pat nejauši izraisītā nekārtība nespēj mūs ietekmēt, bet vienīgi stimulēt izmaiņas pārējās mūsu pasaulēs. Šajā pasaulē mēs spēlējam daudzu aktieru lomas. Darbā, skolā, ģimenē un draugu lokā. Esam vienmēr atbilstošākai situācijai labākie aktieri. Smejamies, kad ir jāsmejās, raudam, kad citi raud, pārdzīvojam, kad…. un te diemžel ir tā smalkā robeža starp liekulību un uzspēlētību. Vārdu sakot, mēs darām to, ko dara citi, lai iekļautos speciāli vai nejauši izstrādātā sistēmā.

Otrā pasaule rodās bērnībā un ir svarīgākā pasaule cilvēka dzīvē. Tā ir viņa iekšējā pasaule, kas sastāv no lietu uztveres, iespaidiem, domām un velmēm. Pa ķieģeļiem katru dienu tā tiek būvēta kā droša pils, kurā neviens nekad netiek ielaists, jo ielaižot kādu, riskējam sagraut sev vissvarīgako. Atšķirība no pirmās pasaules, otrās sabrukšana nozīmē cilvēka, kā personības, nāvi. Cilvēks pārstāj eksistēt un lai atdzimtu nepieciešamas milzīgas pūles. Šajā pasaulē aktieru nav. Tie rodās un pazūd, bet vienmēr centrā esi tu pats, jo nav iespējams ilgstoši sev melot. Te nav noteikumu un likumu, jo visu veido vienīgi tu pats.

Naktī atverot logu un paskatoties ugunīm pilnajā pilsētas siluetā, tu saproti, ka esi viens pats, tava iekšējā un ārējā pasaule saplūst, jo tu vari būt tikai un vienīgi tu pats, bez izlikšanas, spēles un piepūles izdarīt visu pareizi. Brīži, kas apvieno neapvienojamo spēj palikt atmiņa uz mūžu un mainīt mūsu dzīvi, jo tieši šādos brīžos mēs patiesi saprotam, ko vēlamies un kas mēs esam, kaut arī kā gribētos melot, bet sev tak ilgstoši melot nav iespējams.

Advertisements

2 responses to “Divu pasauļu aktieris

  1. Jā mēs esam vienpatņi!!!!!!!!! kaut gan taā gribas savu dvesēlu draugu.Nesen lasīju no Osho Kokam tek garam upe ,viņa padzirda koka saknes un dodas tālāk.koks taču nesaka :Bet tu mani apreceji! Tu man devi ceribas! Ka tu mani pamet!
    tāpat ka vējš ziedoša koka zarus apvējo un dodas tālāk-Kokam paliek vēja svaigums,bet vējā ziedu smarža!
    TE viss pateikts par mūsu būtibu par dzīves uztveri utt.Veiksmi tev!!!!

    Like

  2. “Vientulība ir varenas jūtas. Tās apvieno miljonus…”

    Tu esi ūdens piliens, tieši tāpat, kā es un vēl citi. Kopīgi mēs veidojām vidi, kurā dzīvojām. Tieši tāpat, kā to darīja miljoni pirms mums un darīs neskaitāi miljoni pēc mums… Mūsu iekšējā pasaule veidojās brīdī, kad mēs sākām skatīties ārpus noteikumiem, rāmjiem, kuros mūs no bērnības mēģina iegrožot… Kuri radīti, lai mēs būtu vienlīdzīgi, vienlīdzdomājoši. Lai ir vieglāk sazināties… Bet, tai pat laikā mēs esam vientuļi… Jo neesam tādi, kā citi. Mums ir savs ES, savs kodols, savs viedoklis. Un, tikai nedaudzi nebaidās parādīt pasaulei savu īsto vaigu. Bet, tie daudzie, kas baidās, jūtas vientuļi. Jo viņiem šķiet, ka pasaulē tādi viņi ir vieni… Un daudzi nekad arī neuzzinās, ka viņu uzskati ir kļūdaini…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.