Lībija- Eiropas pēdējais glābiņš.


Labdien!

Šodien vēlos dalīties ar domām par Lībijas karu, jo notikumi mainās strauji un drīz Kadafi vairs nebūs Lībijas valsts vadītājs. Līdz ar to nedaudz ieskatīšos situācijā pirms kara Lībijā un beigās pievērsīšos iemesliem, kāpēc tieši tagad nemiernieki sāka izšķirošo cīņu par varu.

Pirms civilā kara Lībija izskatījās šādi: 6,4 miljoni iedzīvotāju, šāds skaits tika sasniegts tikai 35 gadu laikā, kas veido iedzīvotāju skaita pieaugumu 2,5 reizes. Vairāk par 75% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Triopolē pirms kara dzīvoja 1,5 miljons iedzīvotāju. Vidējais iedzīvotāju vecums ir 24 gadi un vidējais mūža ilgums sievietēm 79 gadi, vīriešiem 75, kas ir daudz labāks rādītais nekā Latvijā (vīriešiem 66 gadi, bet sievietēm 77). Galvenās tautsaimniecības nozares naftas ieguve un zemkopība. 2010. gadá ekonomika pieauga par 4,2% ar 2,5% lielu infláciju. Lieláká probléma Líbijá sociálajá jomá bija lielais bezdarbs, kas 2004. gadá sastádija 30% no darbspéjígiem iedzívotájiem. IKP uz vienu iedzívotáju sastvéja 2010. gadá ap 14 000 ASV dolláriem. Lībijā pastāvēja kara stāvoklis valstī un pārvalde tika veidota no parlamentlīdzīga veidojuma, kur daļu ievēlēja, bet daļu nosauca Kadafi, veidojums pildīja gan likumdevēja varas funkcijas, gan izpildvaras funkcijas. Juridiski Kadafi neieņēma amatus valdībā, tomēr viņam bija pilnīga vara pār to. Lībijā pastāvēja klasiskā islamu valstu tiesu sistēma, kur pamata tiesību avots bija Korāns. Tiesu sistēma bija trīspakāpju ar apelācijas iespējām. Kadafi armija sastāvēja vidēji no 50 tūkstošiem karavīru un ap 2500 karatehnikas vienībām sauzemes karadarbības vešanai.

Lībija ir sadalīda divās lielās daļās un katrā no tām ir atšķirīgs dzīves veids un tradīcijas. Lībija nav vienota valsts, bet sastáv no reģioniem un sadrumstalotas sabiedrības, kuru veido klani un dzimtas.

Iepriekšminētie dati pamatā tika ņemti no enciklopēdijām un ASV izlūkdienesta mājas lapas: https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ly.html

No iepriekšējā apskata nevar teikt, ka Lībijā bija milzīgas problēmas, kas varētu būt par iemeslu nemieriem. Arī lielais bezdarbs nebija būtiskākā problēma, jo tika maksāti pabalsti un badu neviens šajā valstī necieta. Tomēr izraisījās civilkarš. Interesanti atzīmēt, ka uz nemieriem Lībijā ļoti strauji noreaģēja Francija, Itālija un vēlāk ASV ar Lielbritāniju. Vēlāk tika iesaistīta NATO, lai mazinātu kara vešanas izmaksas. Interesanti, ka Sīrijas gadījumā (IKP uz vienu iedzīvotāju ir ap 4 000 ASV dolāriem), kur tika nogalināti daudz vairāk mierīgo iedzīvotāju, netika veiktas līdzīgas darbības. Tātad secinājums, ka mierīgo iedzīvotāju drošība NATO neinteresē tik lielā mērā, kā tas tiek deklanēts un viss šajā virzienā izteiktais ir propagandas sastavdaļa. Pie tam, pati militārā iejaukšanās nebija leģitīma, tāpēc, ka Starptautisko publisko tiesību princips ir neiejauties valsts iekšējās lietās. Iejaukšanās pierāda pastiprinātu interesi pār šo valsti.

Eiropā pēdējā laikā parādās aizvien lielākas ekonomiskās problēmas. Lielā parādu krīze tādām valstīm kā Itālija (kas atbalstija sankcijas un militārās operācijas pret Lībiju), Spānija, Īrija, Grieķija, Portugāle liek kristies aizvien zemāk gan akciju, gan fondu biržu indeksiem. (Detalizēti var apskatīt kritumu http://www.marketwatch.com) Uz doto mirkli Eiropas Savienības dzinējspēks ekonomikā faktiski ir Francija un Vācija, kuras iegulda lielu daļu savu valstu budžeta līdzekļu ES stabilitātes nodrošināšanai. Diemžel arī šo valstu ekonomiskā izaugsme nenotiek kā cerēts un iemesls tam ir augstās naftas cenas, kas daļēji uz doto brīdi ir tādā līmenī dēļ Lībijas. Līdz ar to loģisks secinājums, ka, ja pazemināsies naftas cenas, tad pāatrināsies pasaules ekonomika un savu labumu gūs naftas importētāju valstis, kas ir ASV, Francija, Vācija un citas Eiropas valstis. Pie tam atšķirībā no Sīrijas, kas iegūst 400 000 bareles naftas dienā, Lībija iegūst 1,7 miljonus bareles dienā. Uz doto mirkli pēc augusta sākumā notikušajiem lielajiem akciju tirgu kritumiem, kas vēl turpināsies ilgu laika periodu, ekonomiku var atdzīvināt ar lētu naftu, kas pēc būtības būs Lībijas iedzīvotāju apzagšana, jo nemiernieku pārstāvji, lai tikai iegūtu varu, būs ar mieru parkastīt jebkuru līgumu ar NATO valstīm. Jau tagad ir parakstīti vairāki aizņemuma līgumi no ASV priekš kara vešanas, kas Lībiju piespiedīs pārdot naftu par zemākām cenām. Naftas ieguves kompānijas maksās savu valstu budžetos naudu, kas ļaus Eiropas valstīm papildināt savus budžetus un sekmēt krīzes pārvarēšanu.

Runājot par Latviju, diemžel mēs uz pensiju un izglītības, kā arī medicīnas rēķina maksājam dalības naudu NATO budžetā, kuru izmanto šāda veida operācijām, bet ieguvumus dabū tikai lielās NATO dalībvalstis un būtu ļoti labi, ja Latvija censtos panāk, lai mūsu uzņemumi arī varētu piedalīties “Lielā pīrāga” dalīšanā, nevis tikai finansēt to priekš citiem.

Būs raksta turpinājums.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.