Valsts attīstība, vai tomēr nē?


Labdien!

Vēlos šoreiz dalīties ar savām domām par valsts attīstību uz doto brīdi un tās perspektīvām, par ko runā politiķi.

Mēdījos bieži var dzirdēt pēdējā laikā pozitīvus izteicienus par ekonomikas atkopšanos un pareizo virzību nākotnē. Protams, var ļoti ilgi un daiļrunīgi spriest par vārdu preizību un vēl talak attīsotot savas fantāzijas, ieslīgt nelielā eiforījā par to, ka drīz viss beidzot būs labi. Visu iepriekšminēto diemžēl bojā viena neliela nianse, šī eiforija netiek balstītas uz faktiem. Lai manas pardomas būtu kaut cik vērtas un lasītājam tīkamas, šoreiz izmantošu LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus un savas nelielās zināšanas ekonomikā, lai izdarītu secinājumus kurp tad mēs patiesība ejam un kapēc.

Pirmkārt, šodien tika sniegta informācija, ka eksports pieaudzis par 36,9% salīdzinājumā ar 2010 gada pirmo pusgadu. No pirmā skatījuma skan tiešam patīkami un vēl atceroties nesen izteiktā Nodarbinātības valsts dienesta ierēdņa optimistisko viedokli, ka bezdarbs samazinās un, ka tas ir novēlotais faktors, respetīvi, ja ekonomika augs, tad bezdarbs samazināsies pēc kāda laika vēl vairāk. Tomēr katrā medus mucā ir sava karote ar darvu un šoreiz tā slēpjās improta pieaugumā par 34,0%, kas no pirmā acu skatījuma ir pozitīvi, jo starpība tak sanāk 2% par labu eksportam. Vienīgi apmāns slēpjās tajā, ka eksports pirms tam bija mazākos absolūtos skaitļos nekā imports un līdz ar to arī pieaugums par 36,9% ir mazāks absolūtos skaitļos nevis lielākspar importu. Protams, tas ka šie abi skaitļi palielinās, ir pozitīvi, jo pieaug apgrozāmo līdzekļu daudzums, tomēr to nevar vērtēt kā pozitīvu signālu priekš tik liela optimisma, kā izskanēja mēdījos. Jāpiezīmē, ka 55,7% no importa pieauguma notika tieši mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, tas nozīmē, gala patēriņam. Tas nozīmē, ka par to maksās iedzīvotāji. Tad man radās velme izpētīt kurš par to maksās? Izmantojot to pašu CSP, aplūkoju iedzīvotāju naudas ieņēmumu statistikas rādītājus, kur pirmais, kas pievērsa manu uzmanību, bija vidējie ieņēmumi neto privātajā un publiskajā sektorā. Rādītājos par 2010. gadu sanāk, ka publiskajā sektorā vidējie ieņēmumi bija 334 LVL/mēnesī, bet privātajā 304 LVL/mēnesī. Starpība sastāda gadrīz 10%, kas mani uzvedināja uz domas, ka publiskais sektors naudu saņem nevis no iekasētajiem nodokļiem, bet gan no citiem avotiem.

Runājot par eiforiju, kas pārņem šad un tad klausoties ziņas, vai vēl lielāku eiforiju, klausoties premjerministru vai ekonomikas minstru, tad nav brīnums, ka tai pievienojās daudzi ekonomisti un rodās liela kopīga laimīga aina, kas diemžel ir acu un prāta pamāns.

Turpinot par citiem publiskā sektora naudas ieguves avotiem, man prātā ienāca tikai aizņemšanās. Valsts aizņemas, lai segtu savus izdevumus ar samērā miglainu perspektīvi aizņēmumu kādreiz atdot, kas beigās noved pie lielām finansiālām grūtībām. Secinājums, ka imports palielinās lielā mēra uz publiskā sektora rēķina, kas reiz jau noveda pie krīze mūsu valstī. Diemžel nekas nav mainījies pēc lielā satricinājuma. Līdz ar to, tiek tērēta nauda, ko valsts aizņēmusies, lai izvestu sevi no krīzes, bet kā rāda statistika, nauda tiek tērēta patēriņam, kas faktiski nozīmē līdzekļu noēšanu, ko eksports nespēj kompensēt tāpēc, ka jau sākumā 36,9% no eksporta nav ekvivalenti 34% no importa.

Tuvojās vēlēšanu laiks, kas nozīmē, ka valsts varai visvienkāršākais ceļš, kā iegūt papildus balsis, parādīt ekonomikas augšupēju. To visvieglāk ir panākt tērējot naudu, tādejādi uz kādu brīdi palielinot ekonomisko aktivitāti, kas diemžēl būs nosegta ar naudu, kas tika un tiks aizņemta visdrīzāk ar valsts obligāciju tirgus palīdzību un to nāksies atdot. Ja ekomoniskā izaugsme nesekos, tad parādu slogs var izraisīt nākamo ekonomisko krīzi, kā tas tagad notiek Itālijā, Portugālē, Īrijā un Spānijā.

Rezumējot: lai uzvarētu vēlēšanās, nepieciešams ielikt pamatus nākotnes krīzei un cerēt, lai tā nepienāk tuvako 4 gadu laikā un pēc 4 gadiem netikt ievēlētam atkal.

Ar cieņu,

Lasītājam

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.