Neesošās valstu robežas

Jau no sen seniem laikiem teritorija uz zemes tika dalīta un pārvaldīta. Senāk to darīja ciltis, bet vēlāk zemes teritorijas pārvaldīšanu nodrošināja valstis, kas bija daudz efektīvāks militars un politisks formējums. Tomēr skatoties uz politisko karti, mēs redzam vienīgi cilvēku izdomātas un ievilkatas robežas, kas sen jau ir novecojušas un kļuvušas nevis par aizsardzības elementu, bet tieši otrādi par traucējošu faktoru, kas pazemina cilvēku attīstības iespēju. Šeit ir jāpaskaidro, ka traucējošas valsts robežas ir attīstībai un domu brīvībai, jo tās ierobežo cilvēku un preču kustību. Kā piemēru var minēt internetu. Vide, kas nav pakļauta valsts robežām, attīstās daudz straujāk, labāk organizējās un ir taisnīgāka, nekā klasiskā valsts iekārta saistībā ar kultūras un domas attīstību. Pasaule mainās un robežas kļūst aizvien mazsvarīgākas un iespējams kādreiz izzudīs vispār. Interesantas domas var izlasīt vai noklausīties, iepazīstoties ar Parag Khanna referātu, piemēram, TED talks ir atrodamas viņa 20 minūšu video, kas tika publicēts 2016. gada februārī. Tur iepriekšminētais zinātnieks vairāk apskata pasauli no interneta un elekrotīkla attīstības skatu punta, pievēršo lielāku uzmanību pilsētu attīstībai, kā patstāvīgiem ekonomiskajiem un politiskajiem subjektiem, savukārt es vēlos atzīmēt, ka arī ekonomika sen ir izjaukusi klasiskās valstu robežas. Latvijā pašlaik ir nopērkamas preces, kas ir ražotas visā pasaule, gan Ķīnā, gan Indijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Brazīlijā, Krievijā, Turcijā utt., kas nozīmē, ka bizness sen jau ir izjaucis robežas, kas tā iesakņojās mūsu prātos no skolas laikiem. Tāda pati situācija ir pakalpojumu jomā, it sevišķi tas ir labi redzams korporatīvajā vidē. Internets ir izjaucis kultūras un brīvās domas robežas, kouras agrāk varēja uzlikt valsts, kas pēc savas būtības ir represīvs orgāns.

Kad valstu robežas pārstāj darboties un pasaule kļūst aizvien atvērtāka, tad mainās arī lietas, kas varēja pastāvēt tikai un vienīgi slēgtās sabiedrībās, ko nodrošināja valsts. Piemēram, mazas valodas sāk pamazām izmirt, kultūras atšķirības starp cilvēkiem samazinās, dažādu tautu raksturīgās iezīmes izzūd, izglītības sistēma tiek nepātraukti harmonizēta ar citāl izglītības sistēmām, tiesību sistēma arī tiek harmonizēta. Vai tas ir labi vai slikti? Uz šo jautājumu nevar atbildēt, jo tā vienkārši notiek, bet svarīgais ir saprast šos procesus un mācēt savlaicīgi tiem pielāgoties.